16:52 - mavkas
Satori šodien nopublicēts
raksts par prostitūciju, kas pasaka to, ko parasti nepasaka līdz galam. Tas varbūt nav lepns darbs, bet tas ir darbs, kura veicēji sabiedriskās morāles dēļ nereti ir nostādīti ievērojami sliktākā stāvoklī, kā citu darba strādātāji. Bet darbs ir pieprasīts un dažkārt ļoti vērtīgs un liela daļa no nelaimēm ir saistīta ar mēģinājumiem šo darbu izskaust.
Ko es vēl būtu piebildis autores vietā:
- Valstij ir tiesības balstīt savu politiku vērtībās, bet no tā būtu ieteicams atturēties un darīt to tikai, kamēr vērtības ir sakārtotas daudz maz jēgpilnā veidā. Vērtību sistēma, kur korekti cilvēku priekšstati par dzimumaktu apmaiņu pret naudu ir vērtīgāki par pašu cilvēku drošību un elementāriem taisnīguma principiem ir muļķīgi un, visticamāk, neatbilst tam vērtību kompasam, kas ir sabiedrībā, ja tos vētītu tuvāk.
- Tabū kas apvij prostitūciju un seksu kopumā laikā, kad seksu netiešā, bet hipertrofētā veidā pārdod visi ir šizofrēnisks.
- Es būtu vairāk uzsvēris (nevis tikai pieminējis) to, ka liela daļa darbu ir sūdīgi - nevis tāpēc ka grūti vai slikti apmaksāti, bet tāpēc, ka pieprasa morālu kompromisu. Tas ir tirgus ekonomikas neglābjams blakusefekts - ir cilvēki, kas pārdod nevajadzīgas lietas, pakalpojumus un kredītus cilvēkiem, kas to nevar atļauties, ir cilvēki, kas nodarbina cilvēkus izmantojot viņu nabadzību, ir cilvēki, kas darba pienākumu ietvaros ir spiesti krāpt pasūtītāju, izpildītāju vai citādi atkāpties no saprāta un taisnīguma likumiem. Prostitūcija var būt daudz morāli vērtīgāks darbs, kā dormeo produktu tirdzniecība veciem cilvēkiem. Un nauda nav tas pēc kā var vērtēt profesiju - pārdot sms creditu, pasūkāt grīziņkalnā vai krāmēt ķilkas bundžiņās var pa 10 vai 5000 eiro, tas nemainīs to cik darbs būs vērtīgs, tikai morālo kompromisu veikt būs vieglāk/grūtāk