22:51 - Mīļo sīrupiņ.
Šķiet, esmu aizvadījis visai veiksmīgu bērnību(tīnību) - bez sīrupam adresētām vēstulēm, vēnu griešanas, ilgstošas ļoti marginālu mūzikas žanru baudīšanas (un ar tiem saistītām subkultūras aktivitātēm) un citām nodarbēm, ar kurām cilvēki, manuprāt, cenšas aizpildīt kādus iztrūkumus savā priekšstatā par sevi. Līdz šim, allažiņ straume, vedusi mani pareizā virzienā. Šķiet tīņu problēmas, identitātes krīze jeb varbūt vienkāršs trakums, mani noķēra vēlāk, kā manus vienaudžus, jau krietni pēc universitātes, pirmā auto, pirmā seksa, pirmajiem darbiem un nopietnajiem nedarbiem un citiem mailstoniem, pēc kuriem pieņemts uzlūkot Rietumu baltā vīra dzīvi.Pēdējā laikā, šķiet, ka straume vairs nenes vajadzīgajā virzienā, sabiedrība (pat mīļi un tuvi cilvēki) nereti šķiet tupāki kā agrāk, darps gurdenāks, mērķi banālāki, rieciens sausāks, ķermenis gurdāks. Albēra Kamī radītā - Svešinieka attieksme pret norisēm viņam apkārt ir visai precīzs raksturojums - tamdēļ arī šis visai banālais nosaukums. Šķiet anonīma (semi-anonīma) interneta dienasgrāmata, kurā izšaut savu mentālo kuli (bez sabiedriska novērtējuma kā facebook, vai citos soctīklos, kur nevar pat uzrakstīt "izšaut kuli", lai draudzenes vai paša mamma, neķertu kreņķi), varētu būt īstās zāles, ko dakteris parakstījis, pat tad ja to neizlasa itin ne viens. Apziņa, ka tas hostējās webā vien ir nelielas publicitātes, grēksūdzes, un neliegšos, neliela sasnieguma sajūtas apdvesta.
Kāpēc Ciba jūs vaicāsiet?
1)jo allaž esmu vēlējies vai nu piedzimt nedaudz agrāk, vai sasniegt internet literacy nedaudz agrāk. Kaut kas rupji formatētā textā, agrīno divtūkstošo gadu dizainā uzrunā mani dziļi personiskā līmenī.
2)Jo atsevišķi cibisti, kuru rakstiem (saites uz kuriem iepostētas kaut kur tiklajā tīmeklī), kā anonīms rēgs esmu izskrējis cauri atstāj tādu labu iespaidu, gan par atsevišķu rakstu saturu, gan komentāru kultūru (kas varētu būt jauki, ja nu kāds vēlētos par kaut ko parunāties, kas gan mazticams).