stranger to you

1.Kurš izdomāja, ka piektdienas ir TĀS dienas, kad vajag vajag vajag visu un uzreiz, un daudz?
/Esmu pazaudējusi burvības sajūtu piektdienās un kārtējo reizi pārliecinājusies, ka plāni vienmēr aiziet šķērsām. It sevišķi plāns ‘iešu tur, kur zinu, ka varēs satikt to un to, kuru nēsmu redzējusi nedēļām/mēnešiem/whatever’ izgāžas regulāri. Tā vietā tu satiec pilnīgi neplānotu cilvēku, par kuru vari pateikt tikai: ak jā, viņš dikti feini bučojās. Regulāri, ka es jums saku./

2.Kurš pateica, ka iet uz kino ir stilīgi, visiem tiem cilvēkiem, kas neatšķir Odriju Tatū no terminātora, un kas uzskata, ka viņiem ir pienākums filmu skaļi apspriest seansa vidū?

3.Šonedēļ trīs dažādi cilvēki nosauca mani par nihilistisku, jocīgu, lepnu un bērnišķīgu. Tad kā īsti? Un kāpēc tas ir slikti?

4.Kurā brīdī beidzās bērnība?

Izkāp no gultas un noej lejā.

Paķer avīzi un uzreiz atšķir sēru vēstis.

Ja tavs vārds tur neparādās,
ej atpakaļ uz gultu.

Esmu pārgurusi, bet laikam reizēm tā vajag.

Visi man saka, ka man vēl ir laiks, bet nez kas notiek, kad laiks turpina pazust, kad tas iztek. Nez ko viņi teiks tad.

/Rīt, pftu, šodien tāpat.

Ārā viss tas pats un es rakstu muļķības, mēslus, blabla, laumiņu dzejoļus utt. Cik kaitinoši.

Man apkārt notiek tik daudz interesantas lietas un sarunas, un domas, bet es nespēju tās pārvērst vārdos. Es kļūstu tik pozitīvi trula un garlaicīga kā vistas buljons.

Ko es darīšu, kad man beigsies attaisnojumi?

Es nezinu kāpēc, bet es to izdarīju. Es, it kā pieaudzis cilvēks, paskatījos zem gultas pirms devos gulēt.

Es nezinu, ko es gribēju tur ieraudzīt- zagli, vampīru, čuskas. Protams, tur nekā nebija, pat ne putekļi. Viss bija tukšs un tīrs.

Es drošvien pēdējo reizi skatījos zem gultas, kad man bija seši gadi. Un aptverot, ko es daru, sāku smieties un justies dumja. Nākamreiz es attapšos spēlējoties smilškastē un valkājot baletsvārciņus.