Kad tu pārvāksies, tās būs beigas. Es varu mēģināt paskaidrot, bet negaidi pārāk lielu loģiku, lūdzu.
Kas es esmu? Kas es esmu tev? Meitene, kas reizi, divas nedēļā aizpilda tavu virtuves palodzi un dzer tavu kafiju. Tā pati, kas reizi divās nedēļās drīkst aizpildīt tavu gultu un nedalīt tevi ne ar vienu. Nē, es neskaitu laiku, bet hormonālās tabletes nesaudzīgi man atgādina par ne pārāk lietderīgo to izmantošanu.
Tu mani turi rāmī. Virtuves rāmī. Es eksistēju tikai tur. Un kad tu pārvāksies, tās būs beigas.
Es gribu, lai tev būtu vēlēšanās laist mani savā dzīvē. Lai tu gribētu mani paņemt līdz uz pasākumu (tas nekas, ka netieku). Lai tu gribētu, ka es redzu kā tev dāvina bambuku un kā atklāj galeriju ar tavām fotogrāfijām. Lai tu gribētu mani iepazīstināt ar saviem draugiem un ģimeni un ņemt mani uz Bolderāju un Lietuvu. Lai tu ietu un darītu, un būtu ar mani. Jebkur, izņemot savu virtuvi. Un lai tu gribētu to pašu no manis.
Tovakar, kad tu man pateici par pārvākšanos, es negāju mājās. Raudāt vilcienā būtu pārāk negodīgi, tāpēc es gāju runāties. Viņa man prasīja, kāpēc es to paciešu, ja reizēm ir tik grūti. Un es mēģināju izskaidrot ka citām reizēm, tajās reizēs, kad atrodas laiks, ir tik fantastiski, ka aizmirstas viss pārējais. Uz jautājumu, vai man pietiek, es, protams, atbildēju noliedzoši. Es teicu, ka es ceru, ka šis ‘reizēm’ kādreiz kļūs par ‘vienmēr’. Un viņa man mēģināja pierādīt, ka tā nenotiek, ka vienīgais ceļš prom no ‘reizēm’ ir uz ‘nekad’.
Es neticēju, protams, ka ne, līdz pat šodienai. Es stāvēju paplukušā, bet mājīgā divistabu dzīvoklī, kas tiek izīrēts, un nesapratu, ko es tur daru. Man gribējās kliegt un sev sist: kāpēc tu, muļķe, šobrīd esi te? Kāpēc apskati kaut ko, kur tev nebūs dzīvot, jo nebūs ar ko? Kāpēc tu sevi māni? Kā priekšā tu izliecies?
Es cietos un uzdevu pieklājīgos standartjautājumus par komunālajām izmaksām un kaimiņu attiecībām. Un es zināju, ka nekad tur nedzīvošu, un vismazāk jau – ar tevi.
Redzi, tas 6 minūšu attālums pusdienlaikā ir iedrošinoši un apsološi, un tas nes cerības. Tas ir viss, kas man no tevis ir.
Ja tu nākamnedēļ pārvāksies, tās būs beigas. Beigas man.
p.s. Pasaki man, ka tas nav pa īstam. Atkārto vēl un vēl, ka tu gribi pazīt katru manu kvadrātcentimetru. Un es tev ticēšu.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}