stranger to you

Aizdomājos par Šveices sieru un par caurumiem tajā. Par caurumiem stāstos un vēstījumiem starp rindiņām, kas tā arī nekad netiek pastāstīti. Jūs man patīkat un man patīk dalīties ar gabaliņiem no manas dzīves. Bet es nestāstu jums visu. To tak jūs zināt, m?

Dažreiz es sajūtos vainīga. It kā es būtu parādā visu stāstu. Bet man jāatcerās, ka stāsti ir tikai stāsti. Tie nav apsolījumi dokumentēt vai atklāt visu.

Mēs reizēm spēlējam spēli. Mēs taisām filmas, videospēles un memuārus par mūsu dzīvēm. Izvēlamies aktierus, kas varētu mūs spēlēt. Izvēlamies īpašās spējas, kas mums varētu būt. Izvēlamies mūsu dzīves stāstu nosaukumus. Es īpaši domāju par pēdējo.

Kā tu nosauktu grāmatu par savu dzīvi? Kādus smieklīgus atgadījumus tu tur iekļautu? Kas tev liktos pārāk personīgs vai dārgs priekš publicēšanas?