stranger to you


January 4th, 2005

nezinu atbildes @ 11:49 pm

Aizdomājos par Šveices sieru un par caurumiem tajā. Par caurumiem stāstos un vēstījumiem starp rindiņām, kas tā arī nekad netiek pastāstīti. Jūs man patīkat un man patīk dalīties ar gabaliņiem no manas dzīves. Bet es nestāstu jums visu. To tak jūs zināt, m?

Dažreiz es sajūtos vainīga. It kā es būtu parādā visu stāstu. Bet man jāatcerās, ka stāsti ir tikai stāsti. Tie nav apsolījumi dokumentēt vai atklāt visu.

Mēs reizēm spēlējam spēli. Mēs taisām filmas, videospēles un memuārus par mūsu dzīvēm. Izvēlamies aktierus, kas varētu mūs spēlēt. Izvēlamies īpašās spējas, kas mums varētu būt. Izvēlamies mūsu dzīves stāstu nosaukumus. Es īpaši domāju par pēdējo.

Kā tu nosauktu grāmatu par savu dzīvi? Kādus smieklīgus atgadījumus tu tur iekļautu? Kas tev liktos pārāk personīgs vai dārgs priekš publicēšanas?
 

Comments

 
(!)
[User Picture Icon]
From:[info]judith
Date: January 5th, 2005 - 09:36 am
(Link)
es par sevi: "mazā, dīvainā meitene, kura bieži gribēja būt viena, bet nekad - vientuļa".
iekšā daudz dažādu bilžu. un zīmējumu. par kino un citām manām atkarībām.
[User Picture Icon]
From:[info]hellcat
Date: January 5th, 2005 - 01:09 pm
(Link)
Austrumeiropas sindroms.
Kaut kā tā.
Varētu uzrakstīt visu dzīvi ar norunu, ka publicētu tad, kad es būtu pensijā, ka nekas vairs nevarētu ietekmēt manu "karjeru" un ka mani vecāki vairs nebūtu dzīvi, lai viņiem nebūtu atkal jākaunas. Es pati vairs nekaunos. I am what I am.