![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Avot tieši par to vakarnakt prātoju :)
Es teiktu, ka Latvija ir sērdienīte - pastarīte, jaunākā starp 3 bērniem, kura tikai nesen beigusi tērēt pēdējās mantojuma atliekas.
Viņa ir apveltīta ar pasakaini skaistu ārieni un ievērojamu atjautību, taču, kā jau visas sērdienītes - bārenītes, arī ar nosliecēm uz paranoidālu depresiju un ļoti savdabīgu humora izjūtu.
Un tagad viņa klaiņo no durvīm uz durvīm, maizes riecientiņa lūgdamās, jo, kā jau pastarīte, allaž tikusi lolota un lutināta, un tagad nemāk ne ielāpiņa piešūt, ne villainītes notamborēt, un lej gaužas asariņas, jo tas ir viņas dabā, lai gan tā vietā lai raudātu, viņa varētu vienkārši saņemties un iet studēt lietišķajos.
Es teiktu, ka Latvija ir sērdienīte - pastarīte, jaunākā starp 3 bērniem, kura tikai nesen beigusi tērēt pēdējās mantojuma atliekas.
Viņa ir apveltīta ar pasakaini skaistu ārieni un ievērojamu atjautību, taču, kā jau visas sērdienītes - bārenītes, arī ar nosliecēm uz paranoidālu depresiju un ļoti savdabīgu humora izjūtu.
Un tagad viņa klaiņo no durvīm uz durvīm, maizes riecientiņa lūgdamās, jo, kā jau pastarīte, allaž tikusi lolota un lutināta, un tagad nemāk ne ielāpiņa piešūt, ne villainītes notamborēt, un lej gaužas asariņas, jo tas ir viņas dabā, lai gan tā vietā lai raudātu, viņa varētu vienkārši saņemties un iet studēt lietišķajos.