dārgais Svens, atminies cik aukstas ziemas (un sniegotas ar) bija Rēzeknē. vispirms mēs dzērām kādā kafijas dzertuvē. tu dzēri matē un teici, ka tikai Rēzeknē tajā trauciņā tējas esot tā - kā krievi sala - it kā nahurarili pilnu.
pēc tam mēs dzērām Klondaikā. un tu man vēl mazliet vēlāk rādīji pagalmu no savas bērnības - savā bērnības stāvā. mēs tipinājām zosu gājienā un man sala pirksti.
ziemai ir kaut kāda atmiņu burvība. bet tagadnes formā es arī to neieredzu.
pēc tam mēs dzērām Klondaikā. un tu man vēl mazliet vēlāk rādīji pagalmu no savas bērnības - savā bērnības stāvā. mēs tipinājām zosu gājienā un man sala pirksti.
ziemai ir kaut kāda atmiņu burvība. bet tagadnes formā es arī to neieredzu.