M13 0GW

Pirms vairākiem gadiem, vairs pat neatceros, kādā sakarā, manā dzīvoklī viesojās kāda dāmīte. Pirms ierašanās viņa nebrīdināja, ka ņems līdzi arī savu štuceri - būdīgu, gludi skūtu dzelzceļnieku, divmetrīgu gaļas blāķi. Tad nu lūk, kamēr es vārīju viesiem kafiju, viņš, šis spartiskais gigants, piegāja pie mana grāmatu plaukta un sāka tur kaut ko meklēt. Es aizrautīgi vēroju. Ko viņam tur vajag, grāmatās? Vai viņš vispār zina, kā tādas lietot?

Man par pārsteigumu, milzīgais tēvainis krāva sev blakus, kaudzītē atsevišķi izvēlētus Dostojevska un Balzaka kopoto rakstu sējumus, vārdnīcas, enciklopēdijas. Galvenokārt sērijveida izdevumus. Tā, ko vēl? O, šitas arī derēs, viņš paņēma vēl kaut ko, cik atceros, tas bija Dekamerons, un nolika čupiņas virspusē. Tad, nedaudz padomājis, viņš nopētīja sevis radīto grāmatu izlasi, izstūma to istabas centrā un ērti uzsēdās tai virsū. Smaidīdams, viņš pieprasīja kafiju.