M13 0GW

Mana mazā krustmeitiņa Ksenija, 5g., uzrakstīja vēstuli Salavecim - skrebelīgā bērna rokrakstā viņa pavēstīja, ka vēloties mobilo telefonu.

Tagad naktīs (!) zvana:

- Свеник, привет.

- Привет, Ксюша. Ну, что ты мне хочешь сказать?

- А... - Viņa saminstinās, jo nezina, kas jāsaka tālāk, - а как твои дела?

- Хорошо, Ксюша. А как твои?

- Хорошо, - smejās, - а что ты делаешь?

- Да так, ничего.

- Нет, а в каком ты сейчас положении?

Tāda, lūk, paaudze. Atceros, es viņas vecumā rakstīju tam pašam mītiskajam tēlam: Mīļo Salavecīti, uzdāvini man, lūdzu, tādu sieru, kuru apēdot es kļūtu tik maziņš, ka varētu paslēpties rotaļu pistolē.