23:13
Vakarnakt ar Bungāru mēs oficiāli kļuvām par labiem draugiem, jo pirmoreiz apzināti divatā devāmies apslacīt savas plaukstošo draudzību. Viņš ilgi domāja, kā uzaicināt meiteni (mani) ieraut, līdz nolēma, ka vislabāk būs, ja viņš piedāvās doties uz kādas pankgrupas koncertu, jo mēs taču esam kārtīgi panki. Piedāvājumam nekavējoties piekritu, jo laiks nav velti jātērē. Piezvanīju Gonzalo, lai noskaidrotu, kur īsti ir tā vieta , jo viņš zina, un tas uzreiz prasīja, vai nākšu ar Bungāru. Tas nozīmē, ka mūsu draudzība ir tik pašsaprotama, ka ļaudis jau mūs ir salikuši vienā kultūras kanonā, kaut arī ne reizi pirms tam neesam pavadījuši laiku divatā.Vakara sākumā Bungārs atvainojās, ka uzvilcis bereti, kas, iespējams, viņu padara līdzīgu francūzim, kas glezno un ēd kruasānus. Atvainošanās tika pieņemta, kaut arī pēc zoda viņš atgādina Nikolā Sarkozī (pēc visa pārējā - Ričardu Eškroftu). Iespējams, varēju šo atvainošanos pieņemt, jo tā tika pasniegta kopā ar mazo pudelīti zāļu grādīgā. Tās mazās pudelītes man patīk tāpēc, ka Eškrofts tās dzer, iestiprinot mutē un uz atpakaļ atgāžot galvu. Ta stāstījām viens otram biogrāfijas, un, kad pateicu, ka nesen Brazīlijā nolidoju no klints, viņš vaicāja, vai tas tāpēc, ka es nodarbojos ar klinšu kāpšanu, vai tāpēc, ka esmu nelaimes putns. Pēc tam pats arī atbildēja (pareizi) uz uzdoto jautājumu.
Ceļā uz pankgrupu, nejauši satikām viņa kursabiedrus, kā rezultātā iestrēgām krogā, koncertu neredzējām, kā arī es tiku pieņemta Eškrofta kursā. Tam bija vairāki ļoti labi iemesli - pirmkārt, savu brīvo laiku es labprātāk pavadu kopā ar viņiem, nevis saviem kursabiedriem, otrkārt, savos izvēles kursos daudz vairāk satieku viņus, nevis savus kursabiedrus. Ar to pietiek. Protams, arī sastrīdējāmies par sociālismu, bet arī tas netraucēja vienam otru informēt par to, ka otrs ir kruts cilvēks. B arī sacīja, ka es esmu pirmais cilvēks, kas saprot, kā tā var mīlēt dzimteni kā viņš (vai es). Mazliet vēlāk apmeklējām kādu mājas balli, kur man tik ļoti sāka likties, ka esam kursabiedri, ka klātesošos arī par to informēju. Par to visvairāk bija izbrīnīts mans kursabiedrs, jo, nu, viņš bija mans kursabiedrs. Protams, daļai ļaužu stāstīju, ka studēju kultūras socioloģiju un pētu prostitūcijas un popkultūras saistību.
Mūsu satikšanās bija arī ļoti izglītojoša - Eškrofts iemācīja man attaisīt alus pudeli ar otru alus pudeli. To man neskaitāmas reizes bija mācījis bratans, bet diemžēl nesekmīgi. Mans lepnums vēl aizvien ir neaprakstāms. Vienojāmies, ka par to kādreiz izčekošu, vai viņš pareizi elpo (spriežot pēc balss, man šķiet, ka jā, bet drošs paliek nedrošs, un Oģīts gudrāks). Viesības pametam kopīgi ap sešiem no rīta, un nolēmām, ka šī noteikti nav pēdējā reize, kad kopīgi pļēgurojam. Un gandrīz sajaucām un aizbraucām uz jūru, nevis uz mājām. Domāju, ka pāragri izdarīt tādus slēdzienus, bet Ambulance Mētra jau ir paspējusi nākt klajā ar paziņojumu, ka tas mīļumiņš ir Žoels 2013. Par to gan varēsim būt droši tikai tad, kad pastāstīšu, ka sākotnēji sāku veidot ar viņu kontaktu vienkārši tāpēc, ka viņš ir ļoti smuks.