13:30
Pavisam drīz - pēc gada - šīs briesmas būs beigušās (briesmas ir dzīvot ārpus Latvijas). Tagad esmu apmetusies Ķīlē un ļoti gaidu mirkli, kad iepazīšos ar kādu Robertu un saglabāšu viņu telefonā kā Robertu Ķīli. Vakar mums bija iepazīšanās pasākums ar jaunajiem fakultātes biedriem. Ļaudis bija tik gudri, ka patiešām lūdz visiem klātesošajiem nosaukt savu vārdu, valsti un specialitāti (telpā bija aptuveni 100 studentu). Neviens no viņiem nebija Roberts. Pasākuma neoficiālā daļa sākās ar to, ka gāju ārā no tās klases un savam ķīniešu džekam Vei sacīju, ka izklaide ar visu vārdu saukšanu ir bijusi ļoti jēdzīga un es, protams, atceros pilnīgi visus vārdus: Mariana, Skots, tri rubļā. Tajā mirklī pret mani pagriežas džeks un saka: "O, zajebis, Tu atceries manu vārdu!" Es saku, ka, protams, atceros. Atceros arī valsti un specialitāti, ko nekavējoties nosaucu. Kaut arī viņš bija vienīgais cilvēks, ko atcerējos (nebija nekāds urods), Skotam radās pārliecība par to, ka man ir briljantdārga atmiņa. Kad noskaidroju, ka viņš ir no pāķiem netalu no Čikāgas, protams, pratu nosaukt pusi no Chicago Bulls 1995.gada sastāva. Tas bija starā.Vispār pasākuma neoficiālo daļu rotāja astoņas alus kastes zem galda, kas parūpējās par to, lai man gribētos darīt debilas lietas. Tāpēc mani fakultātes biedri domā, ka es studēju arhitektūru un filozofiju un maģistra darbu izstrādāšu par ūdens trubu izvietojumu mājās saistību ar reliģiju (par to jau izsenis runajis Aristotelis). Vienīgais, kurš pārliecinoši saprata, ka diršu, bija džeks no Ungārijas, kurš man uzreiz iepatikās, jo uz oficiālo daļu neieradās un pirmo savu esības minūti pavadīja, krāmējot alkoholu ārā no somas. Ta kā ungārs bija ļoti smuks, tad paziņoju ķīniešu beibei, ka viņa var nešaubīties ne mirkli par to, ka vakara beigās mēs trīs būsim labākie draugi. Tuvojās vakara noslēgums, bet tā arī nebijām aprunājušies. Tas ta nedrīkstēja beigties - kaut kas bija jādara lietas labā. "Skaties un mācies!" paziņoju ķīniešu beibei, piegāju pie ungāru džeka un pēc divām minūtēm abi nācām atpakaļ pie ķīniesu beibes. Tādejādi es attaisnoju savu uzvārdu, kas cēlies no vārda "koļīt". Vakara beigas bija tādas, kā es biju plānojusi - trijatā sēdējām pieturā, spļaudījāmies un ņirdzām. Un pīpējām universitātes meiteņu tualetē. Viņu nesauc Roberts.