alpu dakteris

17. Jūlijs 2033

10:48

Vakar bija brīnišķīga diena, lai es sāktu kaut ko rubīt. Tā sapratu, ka ir iespēja, kā izskatīties daudz labāk - izrādās, manas saulesbrilles ir ļoti labas, jo spēj noslēpt ļoti daudz, un mans matu griezums ir bijis pravietisks, jo mati ir tieši tajā pusē, kur vajadzētu noslēpt rētas. Tā kā, ja uzpucējos, varu izskatīties gandrīz kā parasti, jo kājas vienos zilumos un nobrāzumos man ir vienmēr. Mētras kundze vērtēja, ka izskatos tā it kā būtu mēģinājusi izdurt sev pīrsingu ar lodāmuru. Bet kam gan negadās? Es nekad neko neesmu dūrusi? Kā es varētu zināt, ar ko jādur? Tātad spēju izskatīties pēc mazliet neveiksmīga, bet tomēr cilvēka, kā arī sāku pierubīt, pie kādiem dakteriem man vajadzētu aiziet.

Bet vakardiena bija arī ļoti jauka tāpēc, ka veicām spirituālu ceļojumu uz pāķiem. Un pāķi man ļoti patīk. Man vispār ir pajāt, vai vēl atgriezīšos kaut kādā Rio, lai nofočētos pie tās pasaules pirmā sociālisti statujas, bet pāķos man vienmēr ļoti patīk, jo, pirmkārt, tur var veikt labus ekohidroloģiskos novērojumus, pēc garšas mēģināt noteikt, kas ir izšķīdis ūdenī un pa taisno no koka grauzt lauru lapas un citronus. Šis izbrauciens bija spirituāls, jo redzējām vairākus ūdenskritumus un smukas klintis, kā arī mākoņkalnu mežus un to, kā no šiem mežiem gāžas ārā mākoņu ūdens.

Protams, vairākas reizes, braucot mašīnā, man šķita, ka nomirsim, jo pēdējās dienās šādu iespēju saskatu jebkur. Žoels sacīja, ka man vajadzētu izrakstīt aizliegumu iziet no mājas, uz ko es atbildēju, ka tas neko nelīdzēs, jo es sevi savainot varu arī mājās. Piemēram, kāpjot no otrā stāva uz pirmo. Savu kulmināciju mana "es tūliņ aiziešu bojā" sajūta sasniedza, kad braucām mājās un iekļuvām nelielā sastrēgumā. Tobrīd iedomājos, ka labi, ka esam salīdzinoši drošā pilsētā, kur cilvēku šaušana un aplaupīšana sastrēgumos nav pārāk populārs hobijs. Tieši tad, kad par to iedomājos, no ielas malās stāvošās mašīnas izkāpa kāds vīrs un no vāģa izvilka šauteni, kuru notēmēja taisnā ceļā uz manu seju. Šito visu es vienkārši redzēju palēninājumā un biju tik nobijies kā Džons Konors šajā epizodē http://www.youtube.com/watch?v=yRX12zkY9PI (šautene bija apmēram tāda kā Švarcengera kungam). Protams, nākamajā mirklī šis kungs pagriezās un iegāja mājā, uz kuras norādīts, ka tā ir miliču iecriknis. Tad pamanīju, ka arī uz mašīnas bija norādīts, ka tā ir milicijas mašīna. Un šis vienkārši bija milicis, kas, izkāpjot no mašīnas, no tās izcēla arī savu bisi un vienu sekundi to noturēja leņķī, kas man nepatika. Tā es kļuvu par to "Whole Lotta Love" vietu, kurā atbalss atskan vēl pirms balss. Tas nozīmē drāmu, pirms vēl kaut kas noticis.
Powered by Sviesta Ciba