04:20
Sākot no šodienas, es te rakstīšu par to, kā man iet Brazīlijā. Vēl drusciņ pirms tam uzrakstīšu par to, kā sastapu savu mūža mīlestību, kuru man nācās pamest pēc 4 stundām. Ne tikai viņu, bet arī pilsētu, valsti un kontinentu. Elīnai Kursītei ļoti patiks, jo tā ir smeldze. Pēdējo 2 diennakšu laikā esmu gulējusi 1 stundu, un, iespējams, tas bija iemesls, kāpēc bārmenis ne tikai bezjēgā papildināja kaipirnjas, bet arī veica galvas masāžu. Pirms manas un Šņežkas ierašanās viens mūsu kursabiedrs tika pazagts un nedaudz pagraizīts. Ieraugot mūs, ļaudis nosprieda, ka šim noziedziniekam ir ļoti paveicies, ka tur klāt nebijām mēs.
12:03
Portugāle man patika jau tad, kad te ierados, bet, protams, viskrutākās bija pēdējās pāris nedēļas, kad pārcēlāmies uz pludmali un sākām dauzīties ar džekiem, kurus pirms tam bijām vien redzējuši lekcijās, līdz ar to nezinājām, ka viņi ir tik kruti. Tas, ka labākās lietas notiek beigās, nav nekas pārsteidzošs, bet to, ka es vienkārši izsmērēšos pa sienu pašā pēdējā dienā, es īsti negaidīju.
Par Žoao es biju dzirdējusi, un visi mani kursabiedri viņu zina, jo viņi te ballējās kopā tad, kad es nemaz nezināju, ka te mācīšos. Bet neko īpašu es nebiju dzirdējusi. Nu, kruts džeks, bet kurš ta nav? Tā viņš šogad pabeidza savu ekohidroloģijas maģistriņu un atgriezās Portugālē. Tā kā viņš zināja Sņežku, šī sacīja, lai paliek pie mums, kamēr nezina, kur dzīvos. Žoao ieradās iepriekšējā vakarā pirms manas probraukšanas. Bet, tā kā tonakt apkārt bija daudz visādu cilvēku, īsti nesanāca privāti papļāpāt (bet to, ka viņam ir ļoti skaists kakls, gan paspēju ievērot). Vienīgi bija izdevība pabraukt 400 metru mašīnas bagāžniekā, bet tas laikam nav svarīgi.
Visu nakti negulēju, jo sapratu, ka nākamajā dienā man ir uz ilgu laiku jāatvadās no Žoela (nejaukt ar Žoao), kas nozīmē, ka man ir visas tiesības blenzt vienā punktā. Rīta pusē izlēmu atlīst līdz bāram, kur dod internetu. Žoao pieteicās nākt līdzi, un tad sākās. Zināt tos cilvēkus, kas vispār nepastāv? Nu, tie, ar kuriem var saprastes tik labi, ka, ja es pasaku vienu vārdu, tad otrs mierīgi var turpināt teikumu. Ir tāda cilvēku grupa, ar kuriem tas izdodas pēc kāda ilgāka laika, bet tie, ar kuriem tā ir uzreiz, vienkārši nepastāv, tāpēc es uzskatīšu, ka Žoao nepastāv. Sociālisms, Kraftwerk, Alkevas dambja ietekme uz ekosistēmu, un strīdēties ir tik kruta, jo man pat negribas sviest roka pret debesīm un bļaut, ka oponents ir lohs. Kad atnācām mājās, Sņežka bija prom pilsētā, bet mums bija uzdevums sagaidīt viņu ar grillētām sardīnēm. Patiesībā tas bija uzdots Žoao, jo man bija uzdots iet gulēt, lai es pilnīgi nenojūgtos, Bet, tā ka bijām sākuši runāties, miegs vairs nebija prātā.
Mūzika. Ar mūziku man palika grūti mirklī, kad aizbraucu no Latvijas pirms diviem gadiem un līdz ar to pārtraucu Astrobangu. Tajā momentā man vairs nebija cilvēku, ar kuriem sirsnīgi runāties par muzāru. Nu, ir bijusi kaut kādi tirliņi, kas šo to saprot, bet nav bijis neviens, ar kuru plēst jokus par to, ka, kamēr mēs gaidījām autobusu, The Clash apēda mūsu desas. Un kopš tā laika man nekas jauns mūzikā vairs nav iepaticies. Iespējams, es esmu viens no tiem ļaudīm, kam vairāk patīk runāt, nevis urķēt un klausīties. Ar Žoao ne tikai The Clsh nozaga mūsu desas, bet arī Bonde do Role izdzēra mūsu alu. Godīgi - es biju gar zemi par to, ka šitais vispār ir iespējams. Tad mēs ilgi pārrunājām to, vai Baltijas jūra ir homoseksuāla, vai tomēr reāls panks (saruna bija tīri zinātniska), kā arī izdzērām visu alu, lai Sņežka domātu, ka nekāds alus nemaz nav bijis. UN!!! Pirms gada Dario mēģināja man iemācīt ar škiltavām atvēŗt alus pudeli. Rezultātā mana roka asiņoja, saplēsu 2 šķiltavas un alu atvēru ar karoti. Tad mans brālis to mēģināja man iemācīt. Stundām ilgas apmācības nedeva nekādu rezultātu. Žoao man to iemācīja 2 minūtēs!!! AAAAA! Esmu tik laimīgs.
Mūsu simbioze risinājās apmēram 4 stundas, bet tajās 4 stundās sapratu, ka hujova ir - es tiešām neticēju, ka ir iespējams cilvēks, kurš pirmajā tikšanās reizē var mani turpināt. Tā man bija jāiet uz autobusu, un Žoao pavadīja mani, atgriezeniski streipuļojot. Vairs nebija ko - vienojāmies, ka stulbākais, kas ar mums noticis, ir tas, ka esam satikušies tikai tagad. Tā kā biju ierāvusi, nolēmu, ka tagad nevajag raudāt, jo jāraud ir skaidrā, turklāt Mersedesā. Kad nokļuvu autobusā uz Lisabonu, tad gan sapratu, ka nav ko - tagad drīkst raudāt, jo tas bija labs Mersedess.
Kad satikos ar Sņežku Rio, viņa atstāstīja, ka tad, kad Žoao atnācis no manas pavadīšanas, viņš momentā sācis vārīties par to, cik stulbi tas, ka esam satikušies tikai tagad un ka Elīna ir krutākā meitene, ko viņs jebkad saticis. Uz to atbildēju, ka tagad man ir iemesls atgriezties Portugālē, un šim iemeslam ir vārds un uzvārds. Un uzvārds ir ļoti labs: šausmīgi ilgi man nekas nepatika mūzikā, līdz pēkšņi iemīlējos Rodrigezā. Rodriguez, protams, nav nekas jauns, bet tas muzārs mani vienkārsi bloķēja un atkal ļāva ticēt, ka mūzikā var būt kaut kas aizkustinošs. Vakar uzzināju Žoao uzvārdu. Žoao Rodriguez.