09:23 - Mēs - jautrie frizieri
Kad Žolcene te ieradās, viņš uzreiz paziņoja, ka vēlas atrast labu frizieri, īpašu frizieri, frizieri, kas spētu tikt galā ar viņa Lenija Kravica matiem, kas nav nekāds vienkāršs uzdevums. Frizieri viņš neatrada, bet nonāca līdz mirklim, kad tie mati jau zajebala, tapēc nolēma, ka es varētu būt īstā friziere. Es, protams, nekad mūžā neesmu griezusi tādus matus, tāpēc visu dienu pavadīju, gūglējot "how to cut afro hair".Tā vakarā Ž bija klāt, izģērbās (viņš vienmēr izģērbjas, kad ir pie friziera) un informēja, ka tagad manās rokās ir liela atbildība - no manis atkarīga viņa turpmākā pusgada seksuālā dzīve. Nevarētu teikt, ka šī informācija baigi nomierinātu, tāpēc matus griezu trīcošām rokām. Tas rokas trīcēja galvenokārt tāpēc, ka es ļoti vēlējos, lai arī turpmāk Žoels būtu smuks, un es sev nevarētu piedot, ja visu būtu sabojājusi.
No sākuma prasīju, cik garus tos matus griezt. Žoels norādīja uz korķviļķi: "Šitik!" Tā ņēmu rokās korķviļķi un visu galvu apgraizīju ar šo palīglīdzekli. Tad aiztriecu izmazgāt matus, tad griezu atkal, tad ķemmējām, tad griezu atkal, līdz manas frizētavas grīda izskatījās tā it kā tur būtu uzsprādzis mans mīļākais suns Oģīts, bet Žoels izskatījās vienkārši apburoši. Tātad rezultāts bija pārsteidzoši labs, par ko lieicnāja tas, ka Ž nevarēja vien beigt tirināt tos savus matus, kā arī iemācījās nodziedāt to "Ilzītes Milzītes" daļu, kur teksts ir šāds: "Kuņģīts, kuņģīts, kuņģīts..." Nenoliedzami svarīgs vārds.
Vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz viņš atklāja, ka nākamnedēļ vispār brauc ciemos viņa vecāki, kas nozīmē, ka mēs beidzot iepazīsimies. Tas pie viena nozīmē, ka man vienas nedēļas laikā ir jāapgūst franču valoda. Vai ļoti spēcīgi jāatkārto svahili.
Kādu dienu, kad atkal kāds frīks bija mēģinajis man seksuāli uzmākties, prasīja Filipam, kā viņam šķiet, kāpēc es, nu, kāpēc es??? Viņš paskatījās uz mani, nodzēsa kokaīnu un iešņauca cigāru, un sacīja: "Tu tak esi blonda." Pareizi! Portugālē tas nav baigi izplatīti. Bet Brazīlijā, ak, Brazīlijā! Man pēc mēneša jābrauc uz Brazīliju, un es tiešām negribu tos frīkus, tapēc iedomājos, ka vajadzētu tos matus nokrāsot. Šo atklāju Žoelam, un nepagāja ne minūte, kad jau stāvējām pie matu krāsu stenda, un viņš izvēlējās manu jauno matu krāsu, kā arī pieņēmām lēmumu, ka viņš būs tas, kas krāsos. Pohuj, ka nekad mūžā to nav darījis. Visam sava pirmā reize.
Pirms sākām darbu, atkorķējām zaļo vīnu, jo tādu stresu es pārdzīvot nespēju. Kaut arī biju friziera krēsla, drīkstēju neizģērbties. Ž rūpīgi apskatīja manus matus, nolēma, ka tie ir pārāk tievi, nez kapēc nestāv gaisā (viņaprāt, gravitācijai nav jāiedarbojas uz matiem), bet tas viss ir ok, jo man ir tikai 10 matu.
Beigās cerēju izksatīties pēc brazīlietes, bet sanāca Sniegbaltīte. Protams, mani pārņēma šoks, kad uzzināju, ka Sniegbaltīte nav bijusi brazīliete.
Beigās abi sēdējām, visu laiku tirinājām savus jaunos, skaistos matus, skatījāmies viens uz otru un priecājāmies par to, kādi mēs labi frizieri.