11:09
Žoels kavējis ir vienmēr. Ja mēs norunājam satikšanos, tad apmēram varu droši pieņemt, ka tā patiesībā notiks stundu vēlāk. It kā normāli, bet sestdien pirmoreiz man bija zajebala. Lai situāciju padarītu ticamāku, mazliet uzspēlēju drāmās. Grasījāmies braukt uz Sagrešu un gulēt zem klajas debess, tāpēc man bija čupa ar segām. Kad gāju lejā, viņš jau brēca: "Nāc, nāc, mēs Tevi gaidām!" Ar kāju atspēru durvis un tik emocionāli piesātināti kā Katrīne Pasternaka iekliedzu viņam purnā: "Tu mani gaidi? TU GAIDI MANI?" Tad uzmetu viņam virsū visu to segu kaudzi, apvaicājos, vai viņš zina, cik ir pulkstenis un iesēdos mašīnā. Žoelu acīmredzami mana uzvedība pārsteidza, tāpēc arī viņš reaģēja neparasti - sāka taisnoties, kāpēc šoreiz nokavējis. Ar dzelzs seju to noklausījos un uzdevu jautājumu, vai nav bijusi iespēja to man paziņot iepriekš, pieliku roku pie pieres un saku skatīties tālumā. Mazliet vēlāk ar dzelzs seju palūdzu, lai viņš netēlo kaut kādu "laiks ir relatīvs" budistu, jo laiks ir objektīvs, galīgi objektīvs. "Tu neesi nekāds laika karalis! Ja Tu esi kaut kāds karalis, tad tikai netīrības un nekārtības karalis!" (Šo man galīgi nav tiesību teikt, jo drīzāk es varētu būt tas cilvēks, kurš ēstu jogurtu no kurpes.) Ap šo laiku jau biju izdusmojusies, bet tomer turpināju izlikties, ka vēl dusmojos, lai viņš ļaunprātīgi neizmantotu to, ka uz viņu nav iespējams ilgi dusmoties. Kad vairākas reizes biju piesolījusi, ka nekur ar viņu vairs nebraukšu, viņš neizturēja, piestāja benzīntankā, nopirka man aliņu, lūdza piedošanu un solīja vairs nekavēt. Drāmā noskatījās vēl trīs beibes, no kurām, iespējams, tikai viena saprata, ka drāma ir mans aktiermākslas bakalaura diplomdarbs. Tā kā viņas nezināja, ko darīt brīžos, kad norisinās nopietni ģimenes strīdi, viņas vienkārši klusēja. Pēc 30 minūtēm beidzu dusmoties arī oficiāli. Reāli dusmojos kādas 12 minūtes. Tiesa, tas ir krietni vairāk nekā pirms nedēļas, kad sadusmojos uz Žolku pirmoreiz mūžā par to, ka viņš bija ceļā uz kāda mana nozieguma atklāšanu plašākai sabiedrībai. Šāda rīcība mani tā sadusmoja, ka uzbruku viņam gan ar dakšiņu, gan ar tiem susi irbulīšiem. Dusmas ilga aptuveni 7 sekundes. Tomēr esam nonākuši pie secinājuma, ka mums šobrīd ir attiecību krīze, jo 2 dienu laika netradām gandrīz neko, par ko mūsu viedoklis sakristu.Sagrešā pa nakti palikām zem klajas debess, bet, kad Ž naktī pamodās un redzēja, ka es trīcu, viņš uzmodināja beibes teltī un noslēdza ar viņām līgumu par to, ka gan jau tajā teltī atradīsies kāda vieta man, kā arī pārvietoja mani ar visiem maniem segu blāķiem. Tas bija samērā mīļi. Īstenībā ļoti mīļi.
Pamodos klints ēnā, tāpēc man likās, ka ir ļoti auksti, bet, kad redzēju, ka tie putniņi tirinās pa sauli apenēs, sapratu, ka šī ir laba vasaras diena. Ieturējām smalku pikniku un devāmies uz citu klinšu ciematu. Ap to laiku man jau viss bija zajebala. Ar vārdu "viss" es domāju tās divas ļoti labās beibes, kuras no ādas līda ārā Žoela priekšā. Tas izskatījās atbaidoši. Nu, smiešanās par Ž jokiem, kas nemaz nav joki, vai katras viņa kustības komentēšana ar "cik forši!". Es, protams, zināju, ka tad, kad viņš ieradīsies Portugālē, visas beibes juks prātā viņa dēļ, bet to taču var darīt arī smalkāk. To es vairs nevarēju izturēt, tāpēc nolēmu nedoties viņiem līdzi pārgājienā, bet gan turpmākās stundas viena pagulēt Vilas de Bišpu pludmalē. Pārāk ilgi gan es tur nepaliku viena, jo klāt bija serbi, ar kuriem uzspēlējām parolimpisko voljebalu (jāspēlē ar vienu roku), kā arī ēdam krāsotās olas, jo bija klāt serbu Lieldienas. Atapakaļas ceļā es vairākas reizes sāku ņirgt bez spējas apstāties. Ņirdzu par savu ceļojuma mīļāko momentu. Bija tā:
Pirmajā vakarā grasījāmies iet kaut kādā Sagrešas bārā. Īsi pirms tam Sņežka iedeva Borisam (mans jaunais serbu bojfrends) alus pudeli un teica, lai fiksi izdzer, pirms ejam iekšā. Boriss, protams, paņēma un to pudeli momentā izdzēra. Tas, protams, ir normāli, taču francūžu madāmas, ar Jēzus sindromu sirgstošās Kellijas sejas izteiksme, to ieraugot, bija neaprakstāma. Tik neaprakstāma, ka, to atceroties, es vēl aizvien ņirdzu.