19:35 - brīvdienas. 1.daļa
portugālē lieldienu brīvdienas studentiem ir 11 dienu garas. nekas cits neatlika kā kaut kur aizbraukt. biedrenes piedāvāja tādus lielus vārdus kā barselona un portu, bet es viņas pasūtīju nafigās, jo gribēju nokļūt kaut kādos portugāles pāķos. nepagāja ne diena, kad biju nolēmusi, ka vēlos braukt uz ciematu ar skanīgo nosaukumu vila nova de milfontes, ko ērtības labad saucu par milf. sākotnēji man pat bija vienalga, kas tā par vietu, ja nosaukums ir tik labs. kad izčekoju bildes gūglē, secināju, ka tāds nosaukums nav tāpat vien - vieta tiešām skaista. kad biju jau detalizēti izplānojusi ceļojumu (t.i. - paskatījusies, vai uz turieni kursē sabiedriskais transports, kā arī noskaidorjusi, ka laiks būs sūdīgs), arī beibes tomēr nolēma man pievienoties, nevis dzert alu pa četri eiro piecdesmitkādā lielpilsētas bārā.par godu ceļojumam iegādājos mugursomu, ar kuru, protams, izskatos pēc lamzaka. lai šo efektu mazinātu, laiku pa laikam uzdziedu kādu karlas bruni dziesmu.
pimrdienas rītā satikāmies ar ķīniešu beibi un sņežku un iekāpām autobusā uz lagošu. kādam lagošas bārmenim paprasījām, kur te ir pļaža, tas izstāstīja, bet informēja, ka diemžēl nav saules. tā kā es biju brīvdienās, attraucu, ka tas nekas, jo es būšu pālī. lagoša pilsētplānošanas olimpiādē iegūtu puspunktu, tāpēc ceļš līdz šmigas veikalam bija garš un grūts. es ar savu plānotāja aci to sapratu uzreiz, tāpēc ierosināju, ka energoefektivitātes vārdā uz veikalu jādodas tikai vienam - cilvēkam, kurš zaudēs spēlē "kāmstri". tā, protams, nebiju es, tāpēc man garais un grūtais ceļš nebija jāveic, man bija tikai jāpaguļ pludmalē un jākomunicē ar kaijām.
līdz ar šmigas ierašanos no mākoņiem izlīda arī saulīte, bet sņežka visus šokēja ar paziņojumu, ka nekad nav sākusi dzert alkoholu tik agri pa dienu (pulktenis rādīja pusdienu). un viņa nav no kaut kādas lohu valstis. viņa ir no bosnijas. un cilvēki no daudz cietušām vakstīm (latvija, bosnija) tak ir dzērāji. nu, neko. nosauļojām purnus, uzņēmām vairākas labas bildes (plānoju izveidot fotoreportāžu) un ar vienīgo autobusu cauri kalniem un lejām devāmies uz milf.
izkāpām no autobusa un skriešus metāmies uz tuvāko paštelariu, jo dzērieniem ir tendece izraisīt vēlmi čurāt. aptaujājām ļaudis par to, kur mēs vispār te varētu palikt pa nakti, un laimīgā kārtā nonācām hostelī ar brīnišķīgu saimnieku, kurš uz jautājumu par to, vai viņam ir kāda brīva istaba mums, atbildi iesāka ar stundas garu stāstījumu par hosteļa vēsturi. beibes besījās, bet, tā kā man bija brīvdienas, es biju starā.
iegādājāmies aromātisku sauso kartupeļu putru, kā arī kārtējo reizi pasaulei pierādījām, ka pat vislētākais vīns portugālē ir brīnišķīgs. kamēr vakariņojām, hostelī iepazināmies ar divām vāciešu beibēm, kas visas pēdējās dienas bija pavadījušas pālī. nolēmām kopā doties uz bāru. milf ciematā vakaros zelta jaunatne (t.i. - mēs) pulcējas bāriņā, kas mazliet atsit kafejnīcu "vecrīga", tikai bez kūkām. tur mums piecirtās klāt kāds padzīvojis portugāļu kungs, kurš ne tikai mums pastāstīja milf ciemata vēsturi, bet arī paņēma ģitāru un sāka visu ko spēlēt. kad palūdzu viņam nospēlēt "volare", viņš nospēlēja kaut kādu ramstein grāvēju, kā arī paziņoja, ka šajā bārā varot pīpēt, kaut arī bāra saimnieks tik tikko mums bija paskaidrojis, ka nevarot gan.
nakts bija gana jautra, lai no rīta es pamostos saslimusi, kas man sevišķi netraucēja doties pastaigā lietū. no sākuma devāmies nobaudīt brokastis. tā kā šajā kafejnīcā ļaudis pilnīgi visam pievieno frī kartupeļus, jāatzīst, ka maltīte bija aromātiska un šausmīga, tomēr deva mums spēku pārgājienam. uzsākām ieteikto pastaigu maršrutu, kas tiešām bija kruts, jo apmēram piecu kilometru laikā bijām gan puķainā pļavā, gan mežā, gan smilšainā upes ietekā okeānā, gan pie klintīm, gar kurām visu laiku siroja kaut kādi vējdēļa memļaki. viļņi bija diezgan nikni, bet mūs no asprātīgās dabas sargāja divi zvejnieku suņi, kas bija nolēmuši pastaigāties kopā ar mums. viens no sunīšiem bija acīmreidzami aprijies ekstazī, jo ar galvu skrēja smilšu sienās un krita zemē. ceļā atpakaļ uz hosteli, nolēmu, ka tagad nekur neiešu, jo laikapstākļi bija sekmējuši veselības stāvokļa pasliktināšanos. tāpēc tad, kad sņežka un ķīniešu beibe turpināja pastaigu otrā virzienā, paliku mājās, kur hosteļa saimnieks nolēma mani paārstēt ar medroņu (zemeņkrūma kandža, kas iepildīta lambrusco pudelē). tāpat par manu veselību rūpes uzņēmās kāds amerikāņu pensionāru pāris, kas laipni man piedāvāja tabletes un vīnu ar gailīti. tā kā man neviens nav mācījis, ka no svešiniekiem neko nevajag ņemt, tad, protams, neatteicos un beibes mājās sagaidīju krietni veselīgāka.
nākamajā rītā es izmantoju autobusa "milf - lisboa" pakalpojumus, lai galvaspilsētā sagaidītu māsu un māmiņu. ārkārtīgi aizkustināta jutos, kad uz autobusa pieturu īsi pirms manas aizbraukšanas bija atskrējis hosteļa saimnieks, lai atvadītos un novēlētu man labu ceļu.
ļoti iespējams, ka ka milf ciematā es vēl atgriezīšos, jo šodien pie mums pieksrēja pasniedzējs, kurš bija ieteicis šo vietu apmeklēt, un solīja, ka nākamreiz, kad tur brauks, ņemšot mūs līdzi. turklāt šoreiz nenoskaidrojām pašu galveno - kā izcēlies šis skanīgais vietas nosaukums.