19:09
vakar pusminūti pirms beibju ierašanās sapratu, ka gribu viņas sagaidīt ar pārsteigumu, tāpēc nolēmu galvā uzvilkt alus kasti. dizaineris rembo tūliņ paķēra nazi, kasti un izgrieza tajā caurumus acīm. sņežkai un ķīniešu beibei, protams, teicu, ka caurumi izgriezti mirklī, kad kaste bijusi man galvā. viņas prasīja, vai tā bija kaut kāda uzticības pārbaude. paskaidroju, ka nē - vienkārši uzvilku galvā kasti un pēkšņi viņš tajā iedūra ar nazi. turklāt mums nav nepieciešamas nekādas uzticības pārbaudes, jo es tāpat varu pateikt, ka neuzticos.r gribēja būt īsts džeks, tāpēc dzīrās galanti atvērt meiteņu vīna pudeles. viena no tām pudelēm man tagad stāv blakus uz galda - tai ir norauts kakliņš. es domāju, ka tas ir tikai normāli - kad švarcnegers pēdējā neiznīcināmo filmā vēlējās iekāpt mašīnā, viņš durvis nevis atvēra, bet vienkārši norāva, tikai loģiski, ka džeks, kuru viss ciems sauc par rembo, taisot vaļā vīnu, pie viena norauj pudeles kakliņu.
abas beibes ātri vien piemetās, sāka likt serbu un ķīniešu bītus, dziedāja karaoki, krita mums ap kaklu, tātad darīja visu, lai mēs nolemtu, ka ir laiks doties dzīvē.
bārā ķīniešu beibe, kuru mēs mīļi dēvējam par čivauvu, nāca klajā ar paziņojumu, ka iepazīšanās ar mani viņai ir likusi sākt šaubīties par viņas seksuālo orientāciju - šobrīd viņa apsverot iespēju kļūt par lezbi. tā kā nezināju, vai to uztvert kā komplimentu, tad vienkārši piesēdos tuvāk rembo.
es jau savu mēru totāli zinu, tāpēc tad, kad jutu, ka tas drīz būs klāt, palūdzu rembo nākamo džinu ar toniku bez džina. šāds pavērsiens viņu sākotnēji satrauca, bet tad paskaidroju, ka, ja būs džins, tad nevis mēs 2 vāķīsim viņas 2, bet viņš 1 vāķīs mūs trīs. mans arguments bija gana labs, un es, protams, jutos ārkārtīgi asprātīgi, kad speciāli apmācītais bārmenis atnesa man toniku un vēl skaļi kaut ko bļaurēja par to, ka re, kādu labu un ļoti stipru džintoniku es atnesu! tas atgādināja to brīnišķīgo nakti, kad lavikā skaļi pasūtīju kafiju un tad pieliecos pie bratana, lai pačukstētu: "ar šmigu, bet tā lai nejūt!" (šis dzēriens tika izsniegts sandrai mētrai)
nepagāja ne puse nakts, kad ķīniešu beibe jau bija nesama mājās. tas nebija nekāds pārsteigums. rembo atkal bija īsts džentlmenis - paturēju matus, kamēr viņa vēma, kā arī visu ceļu no mašīnas līdz mājām viņu patiešām arī nesa. un tas gabals bija liels, jo tas lohs nezināmu iemeslu dēļ mašīnu bija nolicis kādus 45 kilometrus no mājām. nolikām gulēt čivauvu, un kādā mirklī arī sņežana paziņoja, ka es viņā raisot lezbiskas tieksmes. kaut arī rembo sita plaukstas un mudināja šīs tieksmes likt lietā, es nolēmu, ka ir laiks tīt makšķeres.
r mani atstāja 10 m no mājas ieejas, gāja prom, un apmēram pēc 20 sekundēm es biju sapratusi, ka kaut kas ir noticis ar kāpņu telpas slēdzeni un es ne sūda nevaru atslēgt. tvēru pēc telefona, lai tūliņ pat zvanītu rembo, bet sapratu, ka nu viss ir pagalam - telefons ir papists. kopā bija pagājušas apmēram 35 sekundes pēc mūsu atvadīšanās, tāpēc nospriedu, ka kaut kur tuvumā viņš vēl ir, un, tā kā viņš neatrodas mašīnā, viņš kaut ko varētu dzirdēt. tā es vienkārši kā tādā kiss the rain klipā skrēju pa tukšu un tumšu ielu un saucu viņu. saucu, saucu, nesasaucu, viss pagalam. nolēmu, ka tad nav ko - ir jāiet atpakaļ pie beibēm, jo uz ielas taču negulēšu. cerība, ka viņu kāpņu telpas durvis varētu būt vaļā un es tiktu līdz dzīvoklim, protams, bija neliela, tāpēc absolūti nopriecājos, kad redzēju, ka tas durvis tiešām ir vaļā. gāju iekšā. liels bija mans pārsteigums, kad redzēju, ka rembo jau stāv pie tām durvīm. abi apmainījāmies ar pāris pieklājības frāzēm un galīgi izbrīnītiem: "ko TU te dari?" izstāstīju savu atslēgu stāstu, un viņš pretī deva informāciju, ka atnācis, jo neatceras, kur nolicis mašīnu, un moš beibes varētu atcerēties. piezvanījām pie durvīm, bet tās atvēra kaut kāds džeks. fiksi pārbaudījām, vai esam pie pareizā dzīvokļa. jā, esam. tad atcerējos, ka tieši šodien taču ir uzpeldējis tas beibju sen pazudušais dzīvokļa biedrs. te nu viņš ir! rembo gan nesaprata neko, un bija gatavs tūliņ pat šim džekam sadot pa purnu. tomēr viņu izdevās pārliecināt, ka ne pa kādu purnu nevajag dot, un nu varējām kātot prom, jo kopā meklēt mašīnu un kopš mēģināt tikt galā ar durvīm ir ļoti jautri. mašīnu atradām. durvis tika atvērtas ar fiziska spēka palīdzību, un to nolēmām nosvinēt, atverot vīna pudeli.
šorīt pamodos un sapratu, ka viss pagalam - man taču nav tā telefona. pohuj telefons, bet tur ir visi kontakti. un vistrakākais, kas var notikt tādā faro - pazust rembo telefona numurs. tas bija noticis. tā kā es īsti nezinu, kur viņš dzīvo, viss bija galīgi pagalam - mēs nekad mūžā vairs nesatiksimies! tomēr nolēmu saglabāt vēsu prātu un kaut kā risināt situāciju. sakontaktējos ar r ģimeni, lai šo numuru dabūtu, pierakstīju sev uz rokas, paēdu un telefonu atradu mēteļa kabatā - vietā, kur telefoni parasti pazūd.