20:04 - džubars
vispār jau tie mani kurseņi ir kruti, bet ir viens izņēmums. džubars ir ieguvis maģistra grādu zivsaimniecībā, un pat tas viņa tēlu manās acīs neglābj. džubars ir no bangladešas. konste prasīja, vai bangaldeša ir indijā. no sākuma ņirdzu, bet tad apdomājos - konstes apgalvojumu nevar noliegt, jo austrumos, ziemeļos un rietumos tā robežojas ar indiju, bet dienvidos to apskalo indijas okeāns.
ir normālie musulmaņi un vēl ir tādi neriktīgie. džubars ir neriktīgais. nu, vispār uzskatīt, ka meiteņu smadzeņu kapacitāte nevelk līdzi džekiem ir pareizi, tomēr nevajag pieņemt, ka tā tas ir vienmēr un visur, jo tad var palikt muļķa lomā. vispār bija tā, ka jau no sākuma man nepatika runāt ar džubaru, jo viņš to dara tik neskaidri, ka, ja grib saprast, jāpārprasa katrs, KATRS teikums. tā jau viņam vispār varētu nepievērst uzmanību, bet pagājušajā nedēļā mēs tikām salikti vienā grupā hidroekoloģijas praktiskajos darbos. mums tika izsniegtas tabulas ar kaut kādiem datiem, un tad nu pašiem jāsaprot, kas tas vispār ir un ko ar to iesākt. šīs saprašanas laikā trīs reizes viņš ar mani sāka nopietni strīdēties par manis ieteikto darbības virzienu. tas jau būtu okei, tā vajag, bet, pirmkārt, tas nav jādara "TU NEKO NESAPROTI (JO ES NESPĒJU PIEŅEMT, KA VECENE KAUT KO ZINA LABĀK PAR MANI)!" manierē, otrkārt, pēc pirmās reizes, kad esmu guvusi oficiālu apstiprinājumu mana viedokļa pareizībai, džubaram ar saviem "TU NEKO NESAPROTI!" vajadzētu kļūt drūūūsciņ uzmanīgākam. nu, vismaz nemēģināt to atkārtot tuvākās pusstundas laikā. diemžēl viņš to nezināja un 30 minūšu laikā diemžēl man atkal viņam bija jāpaskaidro, ka viņa iedomātais ceļš ir nepareizs (diskusija bija par planktona dinamiku, ja kāds nesaprata). nepārprotiet, es nedomāju, ka ir jāgaida 30 minūtes līdz nākamajam strīdam. vienkārši ir jāpiebremzē ar tiem "TU NEKO NESAPROTI!", ja esmu pierādījusi, ka saprotu gan.
mūsu planktona darbam bija nepieciešams turpinājums, tāpēc sarunājām ar džubaru un marko (trešais grupas biedrs) satikties brīvā dienā pie manis un izdarīt to, kas jāizdara. tikšanos ar marko viņš nokavēja, pamatojot to ar: "vienkārši stāvi un gaidi!" marko diemžēl neklausīja un vienkārši atnāca pie manis. pēc stundas zvanīja džubars un sacīja, ka mums tagad jānāk viņam pakaļ uz vietu, kur mēs pat nebijām sarunājuši satikties pirms tās stundas - šo vietu viņš sev, bļaģ, bija izrāvis no pakaļas un vienkārši tur aizgājis. nospriedu, ka vieglāk būs aiziet pakaļ nekā izstāstīt, kur dzīvoju, tāpēc gājām pakaļ. ārā lija lietus. gājām, cik lēni vien iespējams. un, kad bijām satikuši mūsu biedru, informējām, ka tā darīt nevar. viņam ne prātā nenāca atvainoties, ka ir, pirmkārt, nokavējis, otrkārt, atnācis uz vietu pēc savas izvēles. vienīgi piebilda, ka viņš tak esot teicis: "you just wait there!"
beidzot sākām rēķināt. lietas ar katru uzdevumu kļuva saržģītākas un sarežģītākas, un, ja sākumā, uzreiz varēju pateikt, ka tagad darīsīm tā un tā, tad šoreiz bija jāpadomā. visi mani kursabiedri zina, ka, ja uztaisu "ieeju sevī" sejas izteiksmi un paceļu kreisās rokas rādītājpirkstu, tad nevajag vāvuļot un jāļauj man ieiet sevī, jo ir 80% iespējamība, ka tūliņ izšaušu ļoti pareizu risinājumu. to diemžēl džubars neņēma vērā, tāpēc pāris reizes saņēma aizrādījumu no marko, ka derētu pievērties, lai ļautu man minūti padomāt. tāpat viņš nespēja aizvērt savas zivsaimniecības žaunas arī tad, kad man risinājums bija rokā un mēģinju to skaidrot tos marko. tajā dienā viņš arī pateica, ka bojeviki esot pilnīgi stulbi. tas bija mirklis, kad man bija visgrūtāk noturēties, niekrāmējot viņam ar kulaku starp acīm.
rīt man būs atkal planktona praktiskie darbi, kur mēģināšu džubaram neiedot pa muti, bet pēdējo 2 nedēļu laikā tas man ir izdevies tikai tāpēc, ka atkārtoju mantru: "silvestrs stalone sit, Tev tas nav jādara!"
ar marlēnu bija tā, ka es labi apzinājos, ka mūsu kopīgais ceļojums ilgs 2 mēnešus un pēc tam mums vairs nebūs jāsazinās. ar džub
aru arī visu apzinos - būsim kursabiedri vismaz gadu, un būt kursabiedriem manā gadījumā ir būt pavisam tuvu, jo kopā esam 8 purni. tas nozīmē, ka būs daudz interesantu stāstu.
tas ir normāli, ka kurseņi viens otram prasa palīdzību, ja kaut ko nesaprot. visiem citiem, tostarp man, tas kaut kā izdodas normāli. nu, tur nav liela māksla, tas ir apmēram "vari, lūdzu, paskaidrot, kā šitais strādā?", kas sevī ietver arī ieinteresētās personas gatavību veltīt savu laiku, lai paklausītos. vakar no džubara saņēmu vēstuli feisbukā, ka tūliņ atsūtīs vēstuli, kur man, redz, esot jāpieraksta klāt dati. vēstule bija šāda.jpg:
