alpu dakteris

5. Oktobris 2032

11:23

man ir ļoti forši kursabiedri. mēs te esam 8 purni, un tas ir gana maz, lai visi labprāt kopīgi vakaros laktu vīnu un ēstu zivis, kā arī rūpētos viens par otru. nu, piemēram, tas, ka slimības laikā man uz mājām nesa dzert un ēst, kā arī piedāvāja aizsist naudu, jo kavējas mana stipendija, ir mīļi. bet vakar bija vēl mīļāk.
marko latino gatavoja vakariņas un, protams, bija uzaicinājis visu kursu. jau pa dienu sacīju, ka laikam manis nebūs, jo esmu ieplānojusi ieraut ar rembo. pienāca vakars un tieši tad, kad ātrā solī kaut kur devos, man piezvanīja karla bruni un prasīja, vai tad tiešām nenākšu. kā jau minets, tajā mriklī ātri gāju pa ielu, kas nozīmē, ka turbulences dēļ man mazliet raustījās balss. un vispār es diezgan sūdīgi protu apvienot vairākus darbus. ja man ir jāiet un jāskatās, vai eju pareizi, un paralēli jārunā, tad tā runāšana būs diezgan juceklīga. tas nozīmē, ka karlai bruni juceklīgi un ar drebelīgu balsi skaidroju, ka neieradīšos tajās vakariņās, jo dodos iedzert ar rembo. dzirdot to, kā runāju, karla bruni nosprieda, ka kaut kas točna nav labi, un uzreiz prasīja, vai viss kārtībā, jo izklausās, ka nav. es, protams, tur nē, nē, viss tiešām labi, yadda yadda yadda. tādi teksti, protams, radīja vēl lielākas aizdomas, un karla bruni gribēja noskaidrot, vai rembo man dara pāri. un, jo vairāk es tur "beidz, beidz, viss tiešām ir kārtībā", jo vairāk viņa "nu, beidz, saki, kas par lietu!". karlu bruni es, protams, nepārliecināju, bet saruna tika beigta. pēc mirkļa viņa man zvanīja atkal un teica, ka man nav jārunā pilnos teikumos, lai apkārtējie (piemēram, mans mocītājs rembo) nenojaustu, ko vispār runāju. man tikai jāatbild ar jā vai nē, vai man nav nepieciešama palīdzība. sekoju instrukcijām un paskaidroju, ka viss ok. karlas bruni balsī pilnīgi noteikti nebija pārliecības par to, ka runāju patiesību. visticamāk viņa nodomāja, ka rembo noklausās sarunu un, turot automātu man pie galvas, liek teikt, ka viss ir labi. tam, ka viss ir labi, neviens tiešām neticētu, ja ieraudzītu mani tieši brīdī, kad sēdējām bārā un man bija asaru nolieta seja. tā seja, protams, bija nolieta ar smieklu asarām, jo mēs - inteliģenti - dalījāmies savos labākajos kakāšanas, čurāšanas un vemšanas stāstos.

var gadīties, ka kursabiedru aizdomas pret rembo tikai pastiprināsies. šorīt nejauši iesitu ar pannu sev zem acs. iespējams, būs zilums. un tam, ka pēc tikšanās ar mītisko rembo man ir zila acs, jo iesitu sev ar pannu, laikam neviens neticēs.
Powered by Sviesta Ciba