00:56 - porn
Man – Latvijas patriotei – to grūti atzīt, bet gadu dzīvošu Pornugālē. Man – heiterim – to grūti atzīt, bet vienas dienas laikā šī ideja man pat ir tīri labi iepatikusies. Tas ir pārsteigums ne tikai man, jo, kad uzrunāju Tāļuku skaipā, viņš jau bija gaidījis kaut kādu īgnu gaušanos.Pēdējā gada laikā esmu uzzinājusi, kas ir īsti džeki. Tāds ir, piemēram, Dario, kurš tad, kad man Amsterdamā bija salūzis ritenis, uz ielas nozaga man jaunu, kā arī ieradās mani sagaidīt Lisabonā, kurai ar viņu ir visai maz sakara. Ja citi pilsētas viesi tika sagaidīti ar uzrakstiem „Mr. Sarkozy”, „John” un „Shell”, tad mani Dario sagaidīja ar uzrakstu „drunk” un alus bundžiņu. Pie tiem īstajiem džekiem gribu pieskaitīt arī savu trīsgadīgo dēlēnu Tālīti, kurš ne tikai man nopirka biļeti no Nīderlandes uz Latviju, bet arī atbrauca pats pakaļ.
Lieki nekavējoties, protams, ar Dario devāmies dzert, jo, sekojot savam principam nelietot vietniekvārdus, viņš paziņoja: „Is my birthday!” Turklāt doma, ka es par hosteli varētu maksāt naudā, nevis dzērienos, viņu pamatīgi biedēja. Pabijām vairākos Lisabonas sliktākajos bāros, bet beigās, protams, atradām indiešu veikalu. Tā rezultātā Dario paziņoja, ka viņa karstākā vēlēšanās ir kādreiz iedzert ar mani, Konsti un Mētri kopā, bet no rīta nevarēja atrast brilles.
Cēlāmies (ar) agri, jo priekšā bija liela diena – bija jāatklāj, ka Lisabonā nesalst līdz kaulam, kā tas bija dienu iepriekš Helsinku lidostā, kurā sēdēju mētelī un kājas ietinu frotē halātā. Vazājāmies apkārt, ēdām kalmārus, nepiedzērāmies un atklājām risinājumu tiem cilvēkiem, kuri ļoti grib dziedāt Makarenu (es), bet nezina vārdus (es). Tiem ļaudīm Makarena jādzied ar „Wonderwall” vārdiem. Savaldzinājām arī kādu suvenīru pārdevēju, kurš nolēma mums uzdāvināt kaut kādas herņas, ko likt ap roku. Dario viņš uzdāvināju aproci, kas sniegs ilgu dzīvi un labu seksu, bet man gribēja dāvināt tādu, kas aizsargā no ļaunas acs. ES saprotu, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās, bet Jums nešķiet, ka bišķiņ negodīgi? Kad paziņoju, ka man pohuj par to ļauno aci, momentā dabūju to pašu, ko Dario - ilgās dzīves un labā seksa aproci.
Sapratām, ka neviens no mums nav pateicis Žoelam – manam vīram -, ka bezsakarā satiksimies Portugālē, tāpēc uzņēmām bilžu sēriju, kurā viss liecinātu par to, ka esam Lisabonā un tas ir tieši tagad. Galerijas nagla bija bilde „Žoela reakcija, šito visu uzzinot”.
Sasildīju kaulus un devos sildīt vēl tālāk uz dienvidiem, kur mani sagaidīja Mētras fāčuks ar salmu cepuri un Latvijas karodziņu.
No rīta Lisabonā Darčiku modināju, dauzot ar augstpapēžu kurpi pa pieri. Tās kurpes es nopirku, lai varētu notēlot vēsu un augstprātīgu Ziemeļeiropas sučaru, kas man būs jādara rīt, kad došos uz universitāti nodot uguņus par to, ka man rokās nav ne dzīvesvietas atslēgas, ne arī kāda apjēga par to, kur tad tā vieta būs. Un sučaru priekšā ikviens sāk strādāt.