alpu dakteris

30. Aprīlis 2032

07:36

Pirms dažām dienām sapnītī redzēju, ka tik ļoti gaidīju le petit Žoelu ierodamies Latvijā, ka viņam par pārsteigumu iestādīju kļavu mežu. Vīrs atzina, ka šāds izgājiens no manas puses būtu tikai loģisks, jo viņš labi atceras, ka ir man teicis, ka viņa mīļākais koks ir kļava. Es gan vēl labāk atceros to, ka viņš ir teicis, ka viņa mīļākais koks ir brokolis.
Vakar Ž atzinās, ka kopš manas aizbraukšanas viņš vairs neesot nekāds noziedzīgs mērkaķis un panks, un viņš kļūstot aizvien stulbāks un stulbāks – piemēram, šonedēļ esot braukājies pa tulpju dārziem, kā arī fotografējies pie tām puķēm. Kas pats šausmīgākais – šo procesu viņš no sirds izbaudījis. Pastāstīju viņam, cik grūti man ir ar Marlēnu. Ž ieteica daudz negruzīties, bet vienkārši fokusēties uz man doto uzdevumu – nofotogrāfēt Marlēnu ar pēc iespējas mazāk drēbēm un bildi nosūtīt viņam, kā arī turēties pa gabalu no frīkiem un potenciāliem izvarotājiem. Es citreiz (parasti) vispār nesaprotu, kā var būt tik kruts džeks.

Šīs dienas man ir svētku dienas, jo Marlēna uz 4 dienām ir aizpisusi uz Mombasu, kas nozīmē, ka šajās dienās īsti netiek papildināta grāmata „Miljons iemeslu, kāpēc Marlēna ir dura”. Pēdējās lappuses ir aizpildītas ar mūsu kopīgo izbraucienu uz Kibwezi, kurā arī džeki, kas satika viņu pirmoreiz, dienas laikā jau bija nojūgušies, un labprātāk izvēlējās vienkārši laist gar ausīm to, ko viņa saka. Pie vakariņu galda Marlēna nejauši atraugājās, un tūliņ pat sāka atvainoties, kā arī skaidrot, kāpēc tā ir sanācis (KO?). Jutos kā Supermario, kurš tikko uzvarējis lielo bosu, kad viņas runai neviens vispār nepievērsa uzmanību. Otra grāmata, ko gribu sarakstīt, ir par Marlēnas paziņojumiem, kas mēdz būt absolūti pašsaprotami, kā arī apstiprina manu hipotēzi par to, ka ģenētiski savā starpā vistuvākie graudaugi ir domugraudi un auzas. Domāju, ka grāmatas nosaukums būs „Naktī ir tumšāks nekā dienā. Atziņas, kas mainīs Tavu dzīvi”, un pirmajā lapā būs viņas bilde un paraksts „Bildes ir labas, jo var izteikt vairāk nekā 100 vārdu”. Bildi paņemšu no viņas pašas, un arī paraksts ir viņas pašas izdomāts un postulēts. Revolūcija, revolūcija, revolūcija, tā ir revolūcija fotomākslā!
Powered by Sviesta Ciba