13:47 - sleigh bells ir kruti
man vakar nebija grūti izlemt, vai iet uz sleigh bells, vai uz dabstepu - transformeru atraugām. grūti bija izlemt vīram, jo tas bija drusku iemīlējis sleigh bells, bet jau izsenis dibinājis dziļu draudzību ar dabstepu. nolēmām, ka jāizlemj dario. tā kā pateicu viņam, ka nositīšu, ja neizvēlēsies īsto, tad nokļuvām pareizajā vietā.sleigh bells bija paredzēti paši pirmie, un pēc tam bija jābūt kaut kādai grupai, kuru neviens no mums nezināja. to grupu sauca apmēram charlie xxx. mēģināju atrast lastfmā un paklausīties, bet tas man neizdevās. "pohuj," nodomāju un nodzēsu cigāru.
neko baigu no sleigh bells es negaidīju, drīzāk gāju tikai tāpēc, ka par manu un ž attiecību himnu ir kļuvusi flaming lips dziesma "all we have is now". sleigh bells nospēlēja pieklājīgu, ar 7 ballēm vērtējumu pusstundas koncertiņu, pēc kura ž paziņoja, ka solisti labprāt izdrāztu brokastīs, pusdienās, vakariņās un arī brokastīs. tad mums bija pusstunda, kuras laikā dario zaga alu, bet es kā jau patiesi indie vecene sacīju, ka stulbi, ka nenospēlēja neko no pirmā albuma. nolēmām sagaidīt arī tos charlie xxx, jo, tā kā reti par kaut ko maksājam, tad, ja ir samaksāts par koncerta biļeti, jāizmanto tā pilnībā.
kad charlie xxx sāka spēlēt, nospriedu, ka tas ir kā sleigh bells, tikai pilnā skaļumā. kad viņi sāka "riot rythm", es sapratu, ka tie arī ir sleigh bells pilnā skaļumā, bet soliste ir iztaisnojusi matus un džeki samainījušies ar instrumentiem. un šis ir brīnišķīgs triks. kādas 5 sekundes biju uz mutes, bet tad ž aizvilka mūs līdz priekšskatuvei, un sākās tik kruts koncerts, ka atļaušos sacīt, ka pēdejoreiz tāda līmeņa krutumā biju kaut kādā 2009. gadā chk chk chk koncertā berlīnē.
sleigh bells ir kā rage against machine pišuks ar blondie, kas nozīmē, ka kārtīgi izkratījām pačku, bet bijām ļoti eleganti. pēc pirmā sleigh bells izgājiena puikām nīdēju, ka nebija pirmā albuma, bet tagad viņi gāza visus hitiņus vienu pēc otra (ja vispār var sacīt, ka viņiem ir hitiņi). veceņu vokāli man vispār besī, bet sleigh bells vecene ir normāla vecene, kas panāk, ka cilvēki uzvedas kā pie rage against the machine (dario brillēm tika uzkāpts apmēram 20 reižu). kādā mirklī džeki saprata, ka ir īstais mirklis tikt no manis vaļā, pacēla gaisā un aizsūtīja mani pasērfot pa cilvēku rokām, kas, protams, beidzās ar ziliem ceļiem šodien.
skaidrs, ka tie ambāļi tika saukti atpakaļ vēlreiz un nāca arī. pirms koncerta dario ne reizi nebija dzirdējis sleigh bells, tāpēc viņam, protams, nebija pielecis, ka pirmā grupa bija tas pats, kas otrā, tikai pilnā skaļumā, un bez visas pielekšanas viņš atzina, ka otrais koncerts bija ace. kad pateicu, ka vispār iesildītāji bija tie paši, kas īstie džeki, viņš vispār beidza. vienojāmies, ka koncertam dodam desmit no desmit, un būtu ar mieru arī maksāt divreiz vairāk (mums vispār nepatīk maksāt, mums patīk zagt), pie viena dibinājām arī grupu, jo mums ar ž ir skaistas balsis, bet dario ir basģitāra.
kad ž mani kaut kur ved, man parasti iestājas īslaicīga nāve, un no šausmām neesmu spējīga parunāt. sleigh bells bija tik kruti un atbrīvoja tik ļoti, ka, sēžot uz bagāžnieka ne tikai varēju parunāt, bet ar vienu roku pabarot šoferi žoelu, bet ar otru roku dzert aliņu. labi, varbūt arī atbrīvoja tas zagtais alus.
kad nonācām mājās, sākām muzicēt, tikai aizmirsām uzgriezt skaņu. un, kad sākām spēlēt kimos čeniros, sapratām, ka ir laiks gulēt. spēlēt kimos čeniros ir tā, ka divi cilvēki atrodas istabā, dara kaut kādas ikdienišķas lietas. te pēkšņi istabā ienāk kims čenirs inspicēt, vai viss notiek pareizi. divi istabā esošie cilvēki tam nepievērš pārāk lielu uzmanību, kimam čeniram ir bila mureja sejas izteiksme (tātad - nekāda), kims čenirs visu pārbauda un aiziet. ņirgt drīkst tikai tad, kad kims čenirs ir aizgajis.