22:53
iedzeršanas ir jāpieraksta pat tad, ja tās notiek ar vienu un to pašu cilvēku, lai pēc pieciem gadiem var kā tagad - lasīt vecus ierakstus par to kā, sagaidot 2007. gadu, lavikā esam spēlējuši pudeli.jau septembrī, kad nebijām nekādi baigie draugi, sarunājām, ka kopīgi iesim te uz koncertiem, jo mums laikam ir līdzīga mūzikas gaume. līdz šim lietas labā netika darīts nekas, un, tā kā aprīlī pišu prom, tad esam pasākušu vairs neko neatlikt uz vēlāku, tāpēc svētdien nebija citas izvēles kā vien iet uz oberhofer. ceļā uz oberīti izveidoju topu "džeki, kuru dēļ man visvairāk sāpējis dibens". pirmo vietu pārliecinoši ir ieguvis žoels, un starp pirmo un otro vietu ir aiza. tas cieši saistīts ar to, ka viņš ir džeks, kurš visvairāk mani vizinājis ar ričāgu. tas, protams, nebūtu nekas, ja viņš to darītu kā normāls cilvēks, bet diemžēl ž ir psihs (viņš brauc ātrāk nekā tie wizzair lidojošie traktori, nopietni).
es biju ieņēmusi prātā, ka iesildīs tribes, kas ir kaut kāds kārtējais next big thing zane lowe sucks my dick sūds, bet viss bija otrādi. reiz strodam teicu, ka oberhofer patiesībā ir noizroks. svētdiena pierādīja, ka tā arī ir. ž un d, protams, uzzinājuši, ka man patīk oberhofer, bet besī kaut kāds tribes, nolēma vienoties dziesmā "tribes - vienīgie džeki, kam ļautu sevi izpist". protams, par to strīdējāmies visu atlikušo vakaru, bet nopietni - tēlot oasis 2012. gadā tiešām vairs nav stilīgi.
īsi pēc koncerta kāds bomzis man uzdāvināja 3 mūzikas kastītes, tas lika mums justies tik karaliskiem, ka iegādājāmies king size frī kartupeļus. kad glamūrs bija sasniedzis tādu līmeni kā viņreiz, kad lietū dzērām pilsētas dārgāko šampi, piekožot lētākās cigaretes, braucām uz māju pusi, bet es, protams, nemaz mājās netiku.
apmēram pēdējo mēnesi neesmu bijusi spējīga pienācīgi aizmigt un esmu gulējusi vidēji 3 stundas un 45 minūtes diennaktī, bet tajā naktī bija baigi labi. aizmigu tā, ka ž esot skatījies multenes, bet es neko (normāli es neguļu, ja dundurs raksta savu blogu). no rīta, kad braucu mājās, man pretī uz universitāti brauca kursabiedrs. tas simbolizēja to, cik ļoti mums nav pa ceļam.
šodien vīrs teica, ka es esmu labākais modinātājs pasaulē, jo neklausos nekādos tur "es Tev iedošu eiro par katru minūti, ko ļausi man gulēt". bet viņš ir nemaz nav grūts gadījums. vot, pirms dažiem gadiem biju aizbraukusi uz importa zemēm ar kādu savu draugu. no rīta pamodos un modināju to viskija brūzi. galīgi nevedās, bet mums jau tūliņ pat bija jātinās prom. nolēmu, ka sākšu viņa vietā darīt lietas, ko viņš būtu darījis, ja būtu nomodā. pirmais ir saģērbties. atradu apenes - uzvilku. atradu bikses - uzvilku. atradu kreklu - uzvilku. atradu jaku - uzvilku. atradu zeķes - sāku vilkt, bet te pēkšņi viskija brūzis pieleca sēdus un kliedza: "ko Tu dari? domā, ka es esmu kaut kāds dzērājs, ka pats nevaru sev zeķes uzvilkt?" tad devāmies ieturēt angļu brokastis.