13:51 - perfekts randiņš
pēdējā laikā mēģinu pie dziesmas ņemt džekus, kas man nav nekādi pirmās pakāpes draugi, bet ar kuriem vienmēr ir labi satikties, un nav pat īsti saprotams, kāpēc esmu tik stulba, ka nepiezvanu viņiem biežāk. bet ne par to. tā es bricim paziņoju, ka līdz rietumeiropas ēras sākumam gribu ar viņu privāti pavadīt kvalitatīvu laiku. kas ir bricis? bricis 2010.gadā pelnīti ieguva mana foršākā kolēģa titulu, drīkst jaukt arī ar slaveno biatlonistu ilmāru brici, jo arī šis ir ātrs un precīzs. izlēmām, ka kopīgi pavadītais privātais laiks būs mediju sporta spēļu pirmajā naktī, kad būsim pieklājīgi pret citiem, bet nešķirami viens no otra.es īsti nezināju, ko bricis bija domājis ar "pagrūstīt govis", bet tā bija tā lieta, ko viņš ierosināja, un es visu saprotu burtiski. kā zināms, arī govis ir cilvēki, līdz ar to arī cilvēki ir govis, tāpēc gāzām cilvēkus. es jau izsenis biju iemācījusies lētu triku, ar kuru tāda smalka pelnrušķīte kā es varu slīpi nolikt jebkuru milzu mužiku, ja vien viņš nav vecs hokejists. triks nav sāpīgs un ir iedarbīgs - jāpieiet no aizmugures, fiksi jāiebāž rokas tur, kur džekam paduses, tur, kur debesis ir zaļas, tur, kur putni pat pa naktīm smejas skaļi, tur, kur skumībai nav vietas, tur, kur zemestrīces rada lietas. tad ātrā tempā ar saķerto medījumu jākāpjas uz atpakaļu. medījums nesāpīgi krīt un nesasit galvu, jo ķermeņa augšdaļa ir manās rokās. savulaik ar šo triku daudzkārt ticis nogāzts un tad gaisā tirināts dagilis. tā kā mums bija jāapgāž govis, un likās, ka priedēklis nosaka, ka jāapgāž otrādi, tad bricis šajā mirklī ķeras pie kājām, un mēs abi cilvēku griežam vienā virzienā, un viņš ir uz mutes. easy.
bet mēs jau neesam nekādi spuņciema urlas, kas tā prasti pienāk klāt un athujarī. viss bija smalki. piemēram, mums līdzi vilkās kāda stiprā šmigas pudele un no sākuma arī renārs, kurš izbeidzās ātrāk nekā šmiga, tāpēc atpalika un pazuda. stratēģija šāda: pieejam pie bara (drīkst jaukt ar bāru), sasveicināmies. noskaidrojam, kuru mediju pārstāv bars (sākotnēji man likās, ka tā ir vienkārša bezjēdzīga frāze, lai uzsāktu kontaktu, bet vēlāk šī informācija sniedza iespēju veikt statistisku pētījumu, kurš pierādīja, ka visvairāk govju apgāzām letā - 4). tad paziņojām, ka mēs esam no texxxtiem - es esmu galvenā redaktore, bet bricis - reportieris (šie ir meli, jo briča sakars ar texxxtiem ir tāds, ka patīk un pazīst texxxtu vecenes). daži pat zināja, kas tas ir. tad sacījām, ka aicinām uzspēlēt govīs. šajā mirklī es sāku tirināties un čīkstēt, ka man vajag čurāt, bricis triec mani čurāt, es pazūdu, bet īstenībā caur aplinkus ceļiem nostājos upurim aiz muguras. bricis jau ir iegrimis sarunā ar upuri un liek teikt "mū" - zemu, skaistu "mū" ar nedaudz piepaceltām rokām, lai man būtu ērti veikt uzbrukumu no aizmugures. atgādinu, ka upurim ir pārsteiguma moments, jo es it kā esmu aizgājusi uz krūmiem. tā noliekam upuri gar zemi un griežam otrādi. tad dodam pieci viens otram, pasakāmies upurim par piedalīšanos, ieraujam šnapst no kakliņa un ejam tālāk.
tā apstaigājām visu teritoriju un apgāzām 21 govi, 3 govis palika nesatricināmas. kaut kādai durai bija dziesma "hooligans on e", ko, iespējams, pārdziedājis arī vecais pidarass dohertijs, un tā man visu laiku skanēja galvā. mūsu mērķis bija nogāzt 20 govju, un, iespējams, ka 21. bija kaut kāda nejaušība, bet sasniegtais mērķis bija jānosvin, tāpēc bricis devās uz savu māju, lai paņemtu vēl stipro šmigu. kā var nojaust, bricis ir ļoti bagāts, jo dzīvoja mājā, un es par saviem draugiem izvēlos bagātus cilvēkus, jo gribu raudāt mersedesā, nevis tramvajā. gaidīju pie savis telts atgriežamies brici un šmigu, bet, kad viņš jau kādu laiku nenāca, piezvanīju četras reizes, un sapratu, ka mūsu deja ir beigusies.
nākamajā rītā viņš atklāja, ka ir ticis līdz mājai, bet nav ticis līdz gultai un līdz šmigai - ne tik. kad viņš deviņos no rīta atkal bija klāt, stāvējām pie radio (ko pārstāvēju oficiāli) telts un pienāca klāt kaut kādi petuhi no vakardienas. apkārt - pilns ar radio kolēģiem. un čalis no vakardienas norāda uz mani un saka: "Jūsu galvenā redaktore blablablabla..." vai nu radio cilvēki ir pilnīgi idioti, vai arī ģēniji, jo neteica: "wtf, loh? kāda redaktore?! kalpone!" vai nu tāpēc, ka nesaprata, kas tikko pateikt, vai nu tāpēc, ka ir gudri kā einšteins un saprata, ka ir pienācis laiks klusuma brīdim.