01:48 - <3 reinis sējāns <3
LETA: "45 jaunas meitenes un 10 jaunu zēnu nogādāti psihenē, kur tiem tūdaļ uzstādīta diagnoze - ieķeršanās reinī sējānā." tāpēc šo ierakstu veltīšu reinim sējānam vairāk nekā jebkuram citam instrumentam.kad pirms kādas nedēļas saņēmu negaidītu piedāvājumu dabūt sev divus ielūgumus, man bija skaidrs, ka līdz ņemšu mārtiņu kalniņu, jo manās pirmajās atmiņās par viņu viņš pirms diviem gadiem ar zelta šortiem kalbasās instrumentu koncertā. šī vakara gaitā viņš vairākkārt pierādīja, ka džeki nav vecenes un otrādi. piemēram, viņš apgalvoja, ka viņam šādā laika sasalst krūšu galiņi, man tā nekad nav bijis. labi, ka pirms došanās uz sapņu fabriku paņēmām katrs pa vienai šmidziņai, ko vienkārši dzert uz ielas, jo rinda pie sapņu fabrikas bija apmēram tik gara: mmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmmm
iesildītāji mums lika padomāt par to, kāpēc iesildītāji vispār vajadzīgi. man ir divi varianti:
1)ja kaut kādu iemeslu dēļ visi fiksi nevar tikt iekšā (ko pierāda arī daudzie m augstāk), tad īsti sākt koncertu, kamēr vēl kaudze gaida ārā, nebūtu forši, bet tajā pašā laikā stulbi pret tiem, kas ir iekšā, neko nedarīt. tāpēc vajag kādu, kas uzspēlē, bet kā neredzēšanu pie m burtiem stāvošie šausmīgi nepārdzīvotu;
2)ja cilvēks aiziet uz arēnu "rīga" un zvana savam štucerim ar "nu, kur tu atkal esi? cik var gaidīt? kur? ko - nopietni? sapņu fabrikā? bļaģ, davaj skrienu", tad ir iespējams paspēt uz tiem, uz ko ir iets.
(neviens no šiem variantiem neattiecas uz prāta vētru un viņu iesildītāju yoaw)
pasākuma programmā bija rakstīts, ka pēc grēviņa spēlēs Iris tādā fontā, ka I izskatījās pēc l. anete un uldis neatkarīgi viens no otra man paprasīja, vai zinu, kas ir liris, tāpēc coco-torini (meitenes, kas grib būtu cocorosie, bet nepazīst devendru banhārtu, un grib būt emilianas torini, bet koncertos neparāda apenes) turpmākajā tekstā saukšu par liri. liris, protams, man nepatika, jo tas bija pilnīgs coco-torini, turklāt nepapūlējās noslēpt plaģiātu. okei, dažkārt es saskatu plaģiātu tur, kur tā nav (tāpat kā bernards bleks dzird "no, dad!" tad, kad jādzird "no, that!"), bet plaģiāta skaņkārtu mēs izdzirdējām reizē ar piparu un ilgi nevarējām saprast, kas tas ir. aizspiedām ausis un dungojām attiecīgo fragmentu, līdz viņš saprata, ka tas ir ozijs ozborns, bet es tiku līdz tam, ka tas ir "mama, i`m cumin home". un es biju atnākusi uz instrumentiem, tāpēc viss pārējais man bija kā pīlei ūdens vai pat nē, jo pīle dīķī taču negaida, kad beigsies ūdens. tāpēc uztaisīju augsto copi un gājām stāvēt pie pāra, kas bija lietojis heroīnu ar majonēzi, kas varēja būt vienīgais iemesls, kāpēc viņiem nepatikām mēs.
kaut arī man bija augstpapēžu zābaki, no mana skatpunkta pilnībā varēja redzēt vienu skatuves punktu - to, kur apsēdās brīnumdaiļš džeks. tad, kad atnāca pārējie, es īsti nesapratu, kāpēc ir tā, ka šipsis aiz maskas neslēpjas, bet sējāns gan, jo to nekur neredz. arī nevarēja saprast, kas tas par brīnumdaiļo džeku, kuru dieviņš man bija ļāvis aplūkot vislabāk. ja šitais būtu sound forge, es koncerta sākumu nogrieztu, jo tas bija kā filma - pirmās 10-15 minūtes nekas nenotiek. bet tas vēl būtu nieks. kad paskatījos uz brīnumdaiļā džeka kājām, sapratu, ka tās taču ir sējāna kājas, kas nozīmē, ka tas ir sējāns. tas nozīmē, ka pirmās 15 koncerta minūtes izniekoju, nesaprotot, kas ir kas. anete konste atzina, ka ir jābūt lielam talantam, lai nevarētu atpazīt tieši to cilvēku, kurš nav aizslēpies aiz pohujkā.
tad, kad visu sapratu, sākās arī kačka un varēja dzirdēt, ka instrumenti ir klausījušies priekšpēdējo chk chk chk albumu, taču līdz tāda līmeņa plaģiātiem, kādus pa spēkam bijis radīt satellites.lv, instrumentiem vēl garš un rozēm kaisīts ceļš ejams. ja kāds nesaprata (un domāju, ka vairums nesaprata), vēlējos sacīt, ka plaģiātu nesaklausīju, bet nopriecājos par to, ka mēs visi klausāmies chk chk chk. pipars visu laiku čīkstēja par to, ka ir auksts un sāp vēders, un te nāk nākamais pierādījums tam, ka džeki nav vecenes. kaut arī man riebjas visādas veceņu padarīšanas, tomēr ir daži triki, ar kuriem mani var nopirkt. piemēram, šampanietis ar rafaelo (nejaukt ar palielinātu leikocītu) vai arī ļoti smuks džeks, kurš ļoti labi kustas. piemēram, reinis sējāns. kamēr es sapratu, ka vēlos reini sējānu precēt, tikmēr pipars aizgāja izvemties pie "viņa dziesmas". vispār man konkrēti sākuši besīt tie ekrāni, uz kuriem koncertos aiz mūziķu mugurām rāda kaut kādu bezpriģelu, bet, kad uz ekrāniem parādījās gludekļu klips, sapratu, ka kopš vakardienas elkortehnikas retvītiem gludeklim jau ir kultūrvēsturiska vērtība. man drusciņ šķita, ka man patīk dziesmas tikai tāpēc, ka kāds tur tik labi izskatās, bet tad atcerējos, ka acis no ausīm spēju nodalīt, jo jau izsenis biju sapratusi, ka smukulīšu ewart&two dragons mūzika ir craphead. man čista patika, kas vispār ir neticami, jo man parasti visi koncerti riebjas, jo tur nekas nenotiek un var skaidri dzirdēt, ka izpildītājs savā mūžā ir dzirdējis 3 grupas. uldis pēc koncerta sacīja, ka tā ir tāda mūzika, kas ir ļoti labi izrēķināta, lai visiem patiktu. tā kā tajā mirklī sacerēju dzeju, neievēroju, vai balss tonī bija jūtams turpinājums "un tāpēc tas viss ir sūds, jo saskaitīt mākam mēs visi", vai tomēr ne. redz, kaut ko drusku saskaitīt mākam mēs visi, bet ir atšķirība, vai skaita to, ko skaita visi pārējie, vai skaita to, ko citi neskaita. piemēram, koperniks izskaitīja, ka zeme skrien ap sauli, kamēr citi skaitīja lūgšanas. tomēr es ceru, ka uldis pats arī domāja, ka kruti rēķināt ir kruti.
kā jau minēju, es, izejot no sapņu fabrikas, sāku dzejot, radīju šādu dzejoli:
reini sējān, reini sējān,
es gribu Tevu apprecēt!
bet mājās tomēr izdomāju, ka mēs apprecētos, viss būtu zajebis, bet te pēkšņi zajebala, jo tie ir teju neatdalāmi jēdzieni. tāpēc nolēmu, ka palikšu gribot.