18:30 - izglītības ministram kārlim šadurskim
vakar normāli piepisos. par to liecināja fakts, ka mēteli biju novilkusi un nometusi pie gultas, kā arī tas, ka sāku raudāt, iedomājoties, cik anetei būdu sāpīgi apciemot mani, uldi un un odiņu, ja mēs būtu kopā (tātad viņas bijušais draugs, draudzene un suns). protams, rīts nāca ar atklāsmi, ka paģiras nedrīkst laist vējā, tāpēc satikāmies ar aneti, lai, pirmkārt, es saprastu, ka ar uldi kopā tomēr neesam, otrkārt, lai pastaigātos pa rīgas asv - pļavniekiem -, treškārt, lai apmainītos viedokļiem par izglītību latvijas skolās. viss kā kārtīgā paģiru simpozijā.pieļauju, ka lielākā daļa cilvēku, kas lasa svēto sētu, skolu jau ir pabeiguši un aizmirsuši, piemēram, tādu marazmu kā piecelšanos kājās, kad skolotājs ienāk klasē. wtf? es saprastu, ka jāpieceļas, kad ienāk hitlers, bet viņš taču nebija skolotājs! var jau muldēt, ka tas ir tāpēc, lai saglabātu cieņu pret skolotāju, bet kā tas nākas, ka vidēji savus augstskolas pasniedzēju cienu stipri vairāk nekā skolas skolotāju, kaut arī vismaz latvijas universitātē kājās ir jāpieceļas tikai tad, kad grib? ja man tagad kāds pateiktu, ka jāpieceļas kājās, kad šis cilvēks ienāk klasē, es, protams, sūtītu dirst. "divi skolotāji klasē" fenomens - katrreiz, kad klasē bija ienācis kāds skolotājs, kas nebija tas pats, kurš vadīja stundu, bija jābūt sevišķi kārtīgiem. ja tomēr bija troksnis, skolotāja teica: "divi skolotāji klasē!" wtf! kāda starpība, kas tie tādi un cik viņu ir! turklāt liekajam skolotājam nevajadzētu ar to lepoties, ka viņš beztolkā ir atlīdis uz svešu stundu un traucē darbu. "zvans ir priekš skolotājiem" - to der atcerēties ikreiz, kad zvana, piemēram, telefons.
tagad es skaidri saprotu, ka vismaz puse no skolā pavadītā laika ir bijusi pilnīgi veltīga laika šķiešana. kaut kādas 7 stundas katru dienu sēdēt skolā! tas ir nenormāli. galvenokārt tāpēc, ka puse no visiem priekšmetiem tiek pasniegti drausmīgā līmenī. tik drausmīgā, ka mans ietiekums būtu tos izņemt no stundu saraksta. it kā tā nedrīkstot darīt, jo tad būšot robs zināšanās. bet robs taču ir tāpat! tā izlikšanās, ka mācību priekšmeta esamība stundu sarakstā garantē zināšanas ir pilnīgs hruščovisms - izaugsme, piecgades plāni izpildīti trijos gados, bet veikali ir tukši. tāpat ar manu skolas ķīmiju - yeah, divas vai trīs stundas nedēļā septiņus gadus, bet neviens nekā nezina. normāli ir tad, ja darbinieku atlaiž uzreiz pēc tam, kad ir saprasts, ka viņš nav spējīgs pildīt savus pienākumus. mums gadījās trīs skolotāji, kas vienkārši bija garīgi slimi. taču viņi darbā tika paturēti visu mācību gadu, jo nevar nebūt attiecīgā priekšmeta skolotāja un līdz ar to nevar nebūt stundas stundu sarakstā. wtf? cilvēks nejēdz darīt savu darbu, kāda vēl gada paturēšana darbā?!
ja es tagad mācītos skolā, kačātu pravas un pontotu vienā laidā, kā arī visu laiku bastotu. uz skolu ietu tikai otrdienās, jo tad ir statistiski mazāka iespēja būt paģirainam. kad mācījāmies divpadsmitajā klasē, audzinātāja mums paziņoja, ka esam visvairāk bastojošā divpadsmitā klase skolas vēsturē (apmēram 20 gadu). par kavējumu skaitīšanu atbildīga bija kāda klasesbiedrene, kas kavējumus skaitīja, vienkārši katram mēneša beigās paprasot, cik tad ir kavēts, un šo skaitli tad arī dokumentēja. parasti nosauktais skaitlis bija apmēram divdesmit reižu mazāks par reālo. ja bija vairāk nekā divdesmit viena neattaisnota stunda, par to draudēja neapmierinoša uzvedība liecībā. kādam citam arī bija liecībā uzvedība? wtf! ko tas vispār nozīmē, ja tam vēlāk nav itin nekādas nozīmes??? atceros, ka vienreiz kaut kāds televīzijas raidījums nāca intervēt dzintri un viņš iepazīstināja ar mani: "šī ir mana meita, un viņai ir neapmierinoša uzvedība!" vēl par neattaisnoti kavētām stundām varēja izsaukt uz metodisko sēdi, kur skolotāji prasīja, nahuj tā dari, tad bija jāsaka, ka labosies. tiesa, uz šīm sēdēm tikai aicinātas tikai pilnīgas padibenes, kas uz skolu sāka nenākt, jo vairs nespēja atcerēties, kur vispār skola atrodas.
ja mums ar aneti būtu teikšana, katrs skolēns varētu izvēlēties mācību priekšmetus, kurus mācīties. kā augstskolā. arī būtu vērts gaidīt jauno semestra stundu sarakstu, jo varētu gadīties, ka kādā dienā uz skolu nav jāiet. kaut gan, kā minēju iepriekš, uzskatu, ka uz skolu ir jāiet vienu reizi nedēļā. tad būsit tika gudri kā es.