13:54 - nedzērāju svētki
mans paziņojums, ka no 14 cilvēkiem nedēļas nogalē ir dzēruši tikai 2, ir mazliet pārspīlēts - atcerējos, ka arī ljeta izdzēra vienu aliņu, iesita man pa muti un tad normāli saslima. tā, protams, bija laba augsne spekulācijām par to, ka viņa varētu būt saslimusi no šī viena aliņa (wtfgaylord), bet katram prātīgam cilvēkam skaidrs, ka nevajadzēja taču man sist, tad arī veselība pieturētos. protams, vienu aliņu mēs skaitīt nevaram, tāpēc tomēr paziņojums, ka dzēra tikai 2, īstenībā nav pārlieku uztjūnēts. tā kā visi zina, ka man patīk dzērāji, tad man uz turieni bija jābrauc kopā ar dzērājiem. aleksis jau bija paspējis ieķemmēt pirms tam, bet raivis brauca, cik vien veikli varēja, lai beidzot varētu sākt dzert. ceļu no sky līdz jūrmalai viņš nobrauca, ar rokām nepieskaroties stūrei. aleksis izglāba situāciju, kad raivis vēlējās zināt racionālu skaidrojumu manai nedzeršanai, aleksis visu prata salikt teikumā par to, ka man ir tumša dvēsele. tā arī ir.kad nokļuvām apšuciemā, ielauzāmies ernesta mājā un iepazināmies tuvāk, jo jau šķita, ka nedēļas nogalē viens otru spēsim izturēt. atklājās, ka aleksis visus pazīst, jo to vien dara kā iet uz čata tusiņiem, man izšķirīgs ir bijis white stripes koncerts un kautrīgais jānis strods no 11.klases, bet raivja stāsts bija garlaicīgs. labi, ka pats smuks. līdz ar atkarīgo ierašanos uz galda parādījās azartspēļu kaudze manā augumā (pārspīlējums tiešām nav liels). pirmo puertoriko es izspēlēju kā pilnīgi piedzēries trīsgadīgs bērns, bet beigās izcēlu vairāk punktu nekā strods. es zināju, ka no rīta braukšu copēt, tāpēc man bija svarīgi kādreiz arī aiziet gulēt, šī iemesla dēļ neparakstījos uz vienu dominion, jo dominion nav spēle, ko var izspēlēt vienreiz. līdzīgi kā kāmstri.es,protams, biju salikta arī vienā istabā ar dzērājiem, par to man bija liels prieks, ātri vien šo istabu iesaucu par bordeli. visi trīs skatījāmies griestos, līdz aleksis pārtrauca klusumu ar paziņojumu, ka noteikumi šādi - ja istabā guļ viena meitene, meitenei no rīta jāpamostas kāda džeka gultā. tas, protams, man nebija jaunums. visi bukmeikeru kantori tika atvērti, viss pagasts lika naudu uz abiem džekiem, bet beigās neviens neko nevinnēja, jo viss beidzās pilnīgi citādāk. kaut arī aleksis paskaidroja, ka, ja mainās ar spilveniem (to mēs darījām), tad jādalās arī ar gultu (wtf? ar spilveniem mēs mainījāmies, nevis dalījāmies), uz viņa gultu neaizgāju. kaut arī raivis bija sacījis, ka čista nekrācot, pēc kāda laiciņa man nācās sapakot savu segu un pārvākties stāvu zemāk uz dīvāniņa. tas bija fail of the lifetime - esmu tikusi privilēģiju istabā, kur ir vienīgie dzērāji, bet man no turienes jātinas, jo kāds krāc. ātri pienāca rīts, no otrā stāva nokāpa ernests, smukais kārlis un šarms, sacīja, ka raivis nebrauks copēt, jo ir pālī un lūdza man atļauju tomēr neņemt līdzi mani, bet gan kārli, jo kārlis var izskaidrot, kāpēc viņš to grib vairāk nekā es. tā kā kārlis man ir mīļš, atļāvu viņam doties copēt manā vietā un ļaut man gulēt. kad ernests mani nāca atkal modināt, sapratu, ka epizode ar šarmu, kārli un "raivis pālī" ir bijusui sapnis, jo šarma un kārļa tur vispār nebija, bet raivis ir normāls džeks, pohuj, ka pālī, copēs tāpat. zēni izsmēja manu copes prikidu, ernests iedeva milzīgu džemperi (kuru raivis pēcāk novilka), kā arī jobanu cepuri (no sākuma piedāvāja stulbu cepuri, bet es uzstāju, ka gribu jobanu). kaut arī man patīk dažādi kombinēt vārdus "džeks" un "copēt", tomēr mans mērķis bija nevis iepriekšējā naktī nepiepildītais, bet gan ieslaucīt biksēs gļotainās rokas pēc zivju glāstīšanas. lai piepildītu mērķi, man sākotnēji trūka tikai viens - zivs. tagad džekus varu copēt ar to, ka māku spiningot un ar to, ka vēl aizvien neesmu izmagājusi gļotainās bikses. diez vai kādu aizkustinās tas, ka tagad zinu, ka ernests ir dirsējs, bet katrā gadījumā man tas ir iemācīts.
pārradāmies mājās, es taisījos gulēt, bet tas nenotika vēl 6 stundas. aleksis, uzzinājis, ka nakti esmu pavadījusi citā stāvā, nospriedis, ka raivis bazaru par pamošanos vienā gultā uztvēris nopietni, sācis man uzmākties, es neesmu bijusi ar to mierā un tāpēc aizbēgusi uz citu stāvu. kad gājām no veikala, viss pagats rēca par mums, jo gājām, dzerot aliņu. es biju sevišķā pālī, jo dzēru no aiztaisītas pudeles. tā kā es nedzēru, tad man bija vismaz kāds slikts ieradums - visu laiku kurīju un dirsu visādus sūdus. kā pālī, tikai ar spēju kontrolēt to, ko es domāju. iemācījos lasīt starp rindām. kad dzērāji atplīsa, es jau biju ceļā uz tumšo dvēseli, bet tai kāju priekšā pielika manis pašas intelekts, karlīnasprāt, visgudrākā lieta, ko jebkad esmu pateikusi - mirklī, kad viena puse traucēja spēlē le havri otrai pusei un ljeta vislaik piesējās ernesta apenēm, priecīgi iesaucos, ka traucējošā puse varētu kopīgi uzspēlēt vienu dominion (vēlreiz atgādinu, ka dominion nav spēle, ko var spēlēt vienreiz), līdz ar to traucējošie pārvācās uz citu stāvu. vakaru noslēdzām un nākamo rītu sākām ar stulbākā noskaidrošanu - vakarā visstulbākais bija kristaps ozoliņš (finālā cīnījās ar mani), bet no rīta - raivis. vēl nezinu, kā to salikt kopā ar hipotēzi par to, ka rīts gudrāks par vakaru. armands pēkšņi saprata, ka kolāte nedzer, tāpēc laipni piedāvāja aizdot naudu šmigai. šķiet, mēs būsim labi draugi.
es ernestam atzinos, ka labi tik ilgu laiku nebiju jutusies ārkārtīgi sen, tā arī ir. vēl gribu piebilst, ka tas, ka nedzeru, nenozīmē, ka nav paģiru. kopš nedzeru (11 dienas), man katru rītu sāp galva, bet to sajūtu, kas man bija, kad braucām prom, atstādami aukstu ruskij standart saldētavā, nevar salīdzināt ne ar kādām morālajām paģirām.