alpu dakteris

1. Augusts 2030

05:46 - ļoti svarīga informācija

kad mums ar aneti bija 16 gadu, citkārt viņas vecāki gaidīja viņu pārrodamies mājās. reiz devāmies uz ballīti un anete bija cieši apsolījusi māmiņai un tētiņam pārrasties mājās, apsolījusi pa čorno, jo nākamajā rītā bija jādodas uz krustmātes džimpāru vai ko tamlīdzīgu. bet gadījās, ka anete ballītē nonāca līdz situācijai, kurā nedrīkst aiziet prom no džeka,nu, obligāti jāpaliek, romantika & stuff. situāciju ļoti labi izpratu un nolēmu anetei izpalīdzēt. anete man iedeva savas dzīvokļa atslēgas, lai es varētu doties mājās un izlikties par viņu. te jāpiebilst, ka anete ir 20 cm garāka par mani (nopietni, eta ņi prikol), tātad vecākiem būtu jābūt pālī, lai mūs neatpazītu. kad gāju pie anetes, cerēju, ka vecāki jau gulēs un nepiegriezīs nekādi vērību midžeta atnākšanai. tomēr, kad ierados, mazliet nobijos (tikai mazliet,jo, protams, biju ieķemmējusi), jo dzirdēju, ka anetes tēvs un māte virtuvē runājas. kad neizbēgami nokļuvu līdz virtuvei, redzēju, ka ābols no ābeles tālu nekrīt jebšu anetes vecāki nodarbojas ar to pašu, ar ko mēs, tātad dzer šmigu. sasveicinājos, vecāki atņēma sveicienu, pat nepamanot, ka dzīvoklī ieradies kāds neierasts cilvēks (atgādinājums par mūsu būtisko augumu atšķirību). kad tiku līdz guļamistabai, piezvanīju anetei, lai pateiktu, ka vecāki ir uzķērušies. anete bija gar zemi. agrā rītā, kamēr vecāki gulēja un anete tik tikko bija izkāpusi no sava mīla akača, mēs paguvām apmainīties. man šķiet, ka tas ir labākais, ko jebkad esmu izdarījusi kāda drauga labā.

13:28 - par to, kā būs. ideāla draudzība

es ar nepacietību gaidu rudeni, jo tad man ne tikai varbūt būs nauda, bet arī agris. agri es jau zinu kādus 3 gadus, bet baigie draugi iepriekš neesam bijuši, bet nu ir skaidrs, ka točna būsim. mums abiem patīk pļavnieki un polija, un, tā kā mēs abi dzīvojam pļavniekos, regulāri vakaros un naktīs iesim pastaigāties, visbiežāk mugurā būs ādenes (laikam būs jānosper mētrai vai arī jānopērk humpalās). viņš man skarbi neļaus iet ārā no mājas bez uzkrāsošanās un uzpucēšanās. mēs ļoti bieži sēdēsim pie paģikiem ar platām kājām (iespējamās pozas jau ir sazīmetas blociņā), un viņš man nekad neļaus pinkšķēt, bet drīzāk iedzīs tādu kārtīgu angst. kad viņš redzēs, ka kāds man ir izdarījis pāri, viņš negribēs zināt, kas man izdarīts, viņš tikai vēlēsies uzzināt vārdu un uzvārdu, lai attiecīgajā purnā varētu ietriekt savu kulaku un laimīgi griezties atpakaļ, lai turpinātu sēdēt pie paģika. citreiz sēdēsim uz paģiku jumtiem. svētku dienās iesim uz stadionu pīpēt zāli. viņš zinās, ka man kaut kas slikts noticis tad, kad sūtīšu viņam gruzīgas dziesmas, piemēram, džonu grantu. ļoti rūpīgi novērtēs jebkuru džeku, kurš man varētu sākt patikt. vienreiz arī mežā uzcepsim desas. ļoti iespējams, ka ārpus pļavniekiem nebūsim tik labi draugi un uz pilsētas ballītēm nemaz kopā neiesim un, ja tur satiksimies, neliksim nevienam noprast, kurš ir pļavnieku nr1 tandēms. vienreiz pālī mēģināsim nopisties, bet necik tālu netiksim (pat nepaspēsim novilkt drēbes), jo būs tā sajūta, ka grasies gulēt ar savu brāli, kas ir so-so, tāpēc sāksim ņirgt, saģērbsimies un iesim uzkurīt. viņš arī būs vienīgais, kurš atbrauks pie manis ciemos uz poliju.
Powered by Sviesta Ciba