00:16
vakardien ap pusdiviem dienā trīs jauniešus (mani, agri, mētru) uzrunāja māra up., kas prasīja, vai šobrīd dodamies uz krogu (atkārtoju - pusdivos dienā, pirmdienā), bez mazākās minetēšanās atbildējām, ka jā. tā bija atbilde arī uz jautājumu "tiešām?". tad paēdām pusdienas bankā, un bijām pietiekoši iesiluši, lai agris būtu gatavs skaļi pasacīt, kas vainas ir džekiem, ar kuriem ne man, ne viņam nevar būt pa ceļam. to, ka viņš ir ģēnijs, es nospriedu, kad viņš bija atrisinājis mistēriju "matainais no i love you", bet tagad viņš ir dubultģēnijs, jo kādam varbūt liksies, ka tie bija tikai īstā laikā un pa tēmu pateikti īstie un precīzākie vārdi, bet man tas nozīmēja daudz vairāk - vismaz pilnīgu tikšanu vaļā no pēdējā pusgada rēgiem un apziņu, ka ar mani viss ir kārtībā, pilnīgi viss. tāpēc es neatceros, vai tajā mirklī pateicu, ka mīlu viņu, bet noteikti apskāvu. (šo agri (vai pilnīgi citu agri) vai vēlu izlasīs avotniece un prasīs, kas ir agris) tad ieraudzījām zābakus, kurus man derētu nopirkt, bet visu saņemto algu esmu noguldījusi parādos. poļu valodā visi vārdi sākas ar ž, tāpēc, nokļūstot tur, dāvis sa kļūst par žāvi un iemieg. tas ir iemesls, kāpēc neko no šīs burvīgās valsts neko neatceras. mēs diemžēl divatā neuzskrējām virsū tomam. saprotiet, kuram tomam, ne jau nu sniķerim. apsveru domu viņu saukt par mazo tomu, bet, protams, apzinos, cik besīgi varētu būt tas, ka meitene, kas mācījās piektajā, kad mazais toms mācījās divpadsmitajā, tagad viņu sauktu par mazo tomu. bet dzīve nav ne rožu lauks, ne piektdienas vakars. kā nekā šodien man bija ielts testa runāšanas daļa, kurā zināju stāstīt, ka rīgā ir divas vietas, kas jāredz: pļavnieki un i love you. paredzēju, ka man kaut ko prasīs par ēst gatavošanu, tāpēc jau biju sagatavojusies stāstīt par to, ka man besī taisīt ēst, bet māsai gan patīk - kāpēc man to vajadzētu darīt?! eksāmenam gatavojos, izdzerot puspudelīti sarkanvīna, bet pēc tam ar mētru nospriedām, ka vairs nekad nerunāsim angliski. viņa angliski nerunās arī aberdīnā, kas, kā izrādās, ir dīdžeju galvaspilsēta. man nekas cits neatliek, kā lūgt dieviņu par septiņpadsmitā datuma tuvošanos, jo pēc tam mēs beidzot varēsim doties ieraut ar manu bioloģijas pasniedzēju. man šķiet, ka esam radīti, lai ierautu viens ar otru.