alpu dakteris
5. Maijs 2030
01:27
man tikko (tātad pirms pāris stundām) zvanīja avotniece, kas bija noraizējusies par manu attieksmi pret bakalaura darbu, jo pēc sviestenes varot spriest, ka esmu uzkāpusi uz korķa. WHAAAAAT? nevis uzkāpusi uz korķa, bet tieši otrādi - zaudējusi pamatu jeb korķi zem kājām. strodam es lūdzu mani salamāt ikreiz, kad daru kaut ko, kas nav bak.d. vai ielts lietas, tāpēc es jau gara acīm redzu, kā viņš trin nazi un labi vien ir. šodien es nepaspēju izdarīt ne sūda, jo mocījos ar radiolietām. jā, ir pienācis laiks, kad ar radiolietām nākas mocīties, jo man vairs nav neviena, kura dēļ censties un izspēlēt ludziņu "notekūdeņu baktēriju ceļojums uz aukstumu", un es esmu kā piecgadīgs džeks, kuram vajag visus šitos, kas paijā galviņu un saka, ka vai, cik jauki, vai, cik jauki, cik Tu esi gudra un ar interesantu pieeju, citādi nekam nav jēgas, un tieši tā ir šobrīd. strādāt kopā tikai ar vecenēm ir diezgan šaušalīgi. tas, protams, par nopietno radio. pēdējā laikā es nemēdzu izrādīt nekādas dzīvības pazīmes, jo jau pirms dažām nedēļām izbeidzās mani vitamīni, kas bija vienīgais, kas mani spēj noturēt pie dzīvības. šodien mētra bija savos uzdevuma augstumos un uzdāvināja man visus savus narkomāna vitamīnus, kurus aprijot, man vajadzētu skriet kā torpēdai. uz paciņas rakstīts "nepārsniegt diennakts ieteicamo devu". domāju, ja nosvītrošu priedēkli "ne-", viss būs kārtībā.