21:53
vakar atardām laumas krājumos gruzīnu vīnu un gribējām to izraut, taču lauma neļāva. pat mūsu brīnišķīgais arguments par to, ka ir taču vakars, netika ņemts vērā, jo lauma, redz, dzerot no rītiem. respektējām vēlmi dzert no rīta, tāpēc vēlreiz drošības dēļ paslēpto vīnu pat nemēģinājām atrast. kad pienāca rīts, solījumi bija vējā, un no izlietnes mums virsū raudzījās vakardienas netīrie trauki un juris kaukulis. lūk, šorīt lauma nedzerot. nu, neko, vārds pa vārdam, joks pa jokam, nonācām katrs savā darba vai skolas vietā (strādnieki - darbā, inteliģence - skolā), lai līdz vakaram aizmirstu par vīna lietu. un kā nu ne? aizmirst tiešām nav viegli, jo šodien man bija raiba un priekpilna diena, jo, pirmkārt, dekāns mani ļoti atbalstīja uzsaukumā "vides ekonomikas kurss-staigājoša katastrofa" un ieteca, kā rīkoties tālāk, otrkārt, visu pasaules ūdeņu pasniedzēja apsolīja mani nelegāli ņemt lidzi, kad ar maģistriem braukt skatīties notekūdeņus, treškārt, varbut es tomēr nebraukšu skatīties ūdeņus, jo kristīne šodien paprasīja, vai es gadījumā nebraukšu uz to sarajevu, un atkal uz viņas naivo jautājumu nolēmu neatbildēt ar striktu nē. kad pārbraucu mājās pēc saimniecības ģeogrāfijas olimpiādes, sajūta bija tieši kā pirms vīna dzeršanas. sākām pierunāšanas darbu. gruzīnu vīnos esot daudz sulfītu, kuri jāizlieto bija jau līdz pagājušā gada jūlijam, citādi tie paliek indīgi, bet, tā kā vēl nav palikuši pārak indīgu, uz trijiem varētu izdzert un kaitīgo elementu koncentrācija nebūs sasniegusi letālo dozu. taču lauma uzstāja, ka gribot noindēties. no sākuma mēģinājām aprunāties - kas nomāc? vai varam kā palīdzēt? nesekmīgi. mēģinājām apelēt pie tā, ka mūs liks cietumā, jo iepriekš esam zinājuši par kuķa vēlmi, bet neesam nekā aizkavējuši. bet ko tad mēs varam apelēt, ja apelēt var tikai antonija apele?! tad kuķis pirmoreiz mūžā ieslēdzās vannas istabā ar visu vīnu, lai bez tā izietu ārā pēc dažām minūtēm. bija skaidrs, ka vīns nobēdzināts vannas istabā. divreiz pārmeklējām netīrās veļas grozu, veļasmamšīnu, tualetes podu, kosmētikas skapīti, cillit bang skapīti, griestus, bet bez panākumiem. taču beigās kuķa viltību atklājām paverot vaļā dušas kabīnes apakšējo sienu, kuru visticamāk kuķis bija skrūvējis vaļā, lai tur noslēptu šmigu. kā pie dzērājiem!! pa to laiku biju atradusi piemiņas dāvanu no mārvela - korķviļķi, kas izskatās pēc krieva. tagad laimīgi dzeram, bet ir viena problēma - kuķis ir atteicies dzert, un to, ka šis vīns nebūs ar letālo sulfītu devu, rēķinājām, balstoties uz to, ka būs trīs dzērāji, bet divu dzērāju vienādojums vēl nav veikts. tā kā varbūt šis ir mans pēdejais ieraksts, bet visvairāk es, protams, ceru, ka nonākšu slimnīcā, jo esmu slimnīcas sociopāts.