alpu dakteris
29. Augusts 2022
14:43
vakar ar ilzi avotnieci spēlējām bunbu, es metu arī āķus. ilzes pagalmā bija divi kaķi un plus astoņi grādi, tāpēc malkot vīnu gājām turpat, kur ilzes tētis malkoja aliņus un priecājās par mūsu sāļajiem riekstiem. ilze bija izcepusi kūku ar kazenēm. kazanes no kazām atšķiras ar to, ka kazenēm ir sēkliņas, taču kazas no kāzām neatšķiras vispār (to pieminēju, jo runīgā tante, kas darīja procedūru manai slimajaikājai, prasīja, vai es jau apprecējas). lapsenes no lapsām atšķiras ar to, ka var palidot. jurģis 4000 reižu apčakarēja ilzi, iemetot ar pirkstu pa šnobeli. girbējām ņemt arī friku, lai pastāsta kādu seno basketbola nometnes stāstu, bet viņa aizmiga un raudāja. mājupceļa mikriņā man blakus apsēdās kāds iereibis vīrietis. nav nekāds brīnums, jo draudzība ar mani varēja nest acīmredzamu labumu - man rokās bija pustukša vīna pudele. tiesa, draudzība ar mani kārotos augļus nenesa. vīrs trīs reizes ar mani mēģināja uzsākt sarunu, ievelkot dziļu elpu. beidzot viņam tas izdevās - šis plencis gribēja uzzināt manu viedokli par pļavnieku estētiku. es sacīju, ka nepatīk, bet var jau aiziet uz mežu - tur pēdējā laikā nav daudz atkritumu arī, jo misenes saliktas. viņam - senam pļavnieku iedzīvotājam bija jaunums tas, ka pļavniekos ir mežs. pat divi. solījās izgulēt paģiras un no rīta iet pastaigā pa mežu.