19:49
"mēs nolaupījām māri žigatu. drīkst viņu te mazliet atstāt, kamēr ejam uz gonzalesu?" tā mēs palūdzām i love you krogam, jo šķita, ka gonzalesa koncertā žigatus neielaiž, bet - sūdarallā - viņš pats tur priekšā un arī žigata maskas, kas mums somā, netiek konfiscētas. satikt pēc tam sifilipu ir reāli romantiski, jo mūsu pirmais kopīgais koncerts bija tieši gonzalesa pirms diviem gadiem, bet tik un tā uz viņa ballīti vakarā es neeju, jo, ja atkal nokavēts dzimšanas dienas futbols, tad jāierodas vismaz uz zivīm un 50 litriem vīna pie elīnas kursītes. par zivīm interesi izrādām tikai mēs, bet visi pārēje jau ir ieinteresējušies par dzērieniem, neatpaliekam arī mēs ar nurģi un drīz vien mūsu sejas klāj indiāņu ogļu zīmējums un mēs dancojam tā, ka tas ir dancot, nevis dejot, jo dejot mēs iesim kaut kad drīz. smukus valšus, tango un striptīzus. līdz solītajai karaļu gultai ilgi nav jāgaida - sekojam elīnai un lācim, kurš reiz teica: "kamal, lohs, ej prom!" droši vien pa nakti visi bija miruši, jo tas ir vienīgais veids, kā izaskaidrot to, ka ar tv shop matračiem izklātajā istabā guļ tikai divi pāri, kaut arī vietas pietiktu vismaz diviem harēmiem. pļurģim reti patīk kaķi, bet elīnas mikiņš, kurš ir draudzīgs un nāk gulēt blakus, viņam patīk. no rīta mūs elīnas tētis cienā ar kafiju gultā, bet kaķis lien maisā. oriflame maisā. oriflame pārdod kaķi maisā. kad devāmies atpakaļ uz balles vietu, atklajām drausmu skatu - visi bēdīgi. vienīgi toms stroža priecīgs un piedāvā dzērienu, kurš izskatās tā, it kā sastāvētu no ķiršiem, alus, putukrējuma, upes ūdens un drošivien arī smegmas. attiecos, jo varbūt tam bija sakars ar bēdām visu pārējo sejās. ne pa jokam mūs satrauca māris žigats, kurš tā vietā, lai mierīgi vērotu balles norisi (tā viņš pozē bildēs), mēģina piedzēries braukt ar moci, ar mašīnu, biedē meitenes tualetēs un ko tik vēl ne. mazliet vēlāk taisījām mākslu ar galējām skumjām un galēju prieku vienā bildē (bēdīga seja + priecīgs un pliks jurģa dibens). jau tad, kad bijām rīgā, es maksāju par jurģa huligānismu un aizmzirsu saplūkt puķes sifilipam, pie kurā gājām ciemos uz svētdienas ūdeni. tas noteitki nav tas ūdens, ko tomam strožam līdzi neļauj nemt sieva (duraks - var taču nest rokās šņabi, neivjens nerdzēs, jo šņabis taču caurspīdīgs). svētdienas ūdens tiek uzdzerts pa virsu paģirām un idejai, ka sifilips ir filips pupiņu valodā.epiloga vietā vien gribētu iztiekt apbrīnu part to, cik labi frikai izdodas atrat pareizos vārdus. pat tad, ja tam nav pilnīgi nekāda sakara ar elīnas kursītes balli un mīlestību: "pašpārliecinātība ir laba īpašība, ja tu neesi idiots." iepsējams, vārdi ir mainīti vietām un laikiem, bet idiots ir un paliek idiots.