19:07
pirms divām dienām četrgadīgajam jurģim prasīju, kā viņš grasās svinēt valentīndienu. redz, nekā. un tā es ņēmu un iemācīju viņam svinēt. vispirms mums līdzi līda arī mana sīkā māšele, jo viņai garšo mani ēdieni, bet viņai ir anoreksija. kad sīkā aiztinās, ņēmām pie dziesmas vīnu, bet mīlas dziesmu tops pie dziesmas ņēma mūs, tāpēc palikām romantiski un sākām sacerēt mīlas dzeju, kas jāsūta uz radio. šo dzejoli pierakstījām ne vairāk, ne mazāk kā manā slimības vēsturē:tavas acis mirdz kā
tumsa, kad es veros atvarā.
tavas lūpas met ēnas
un ēnu dziesmas ir lēnas
bunjovi teic, ka mīla skarba
bet rainim baiba ir barba.
tomēr latvju tauta
raini atstāj bez prezidenta darba.
tom, šīs mīlas dziesmas mūs nesīs
pa taisno kā autobuss debesīs.
Tava balss mūs silda
kā brīvības pieminekļa milda.
bija reiz tāds alus "vilks"
un kakla aksesuārs šalle
to alu dzēra dzelzs vilks
bet kaijas un vāveres svine putnu balle.
tomas saka, ka mūs ar jurģi atsevišķi nemaz nav iespējams satikt, bet šis spriedums ir jocīgs, jo viņi iepazinušies ir precīzi pirms vienas nedēļas, bet jau iemīlējušies, jo jurģis rāda pasaules labāko spermas joku, bet tomas ir mūsu tētis un rāda filmu ar dejotājiem. un izrādās, ka tieši tik romantiski mēs ar jurģi esam dejojuši sandras vārda ballē mirklī, kad visi pēkšņi ir pazuduši. ja man būtu iespēja kaut ko no visām aizmiršanām atcerēties, es ļoti girbētu atcerēties tieši šo deju, jo tas ir tikapt svēti kā mugura masāžas, vēdināšana ar pāva spalvu un vīnogu likšana mutē. man ir zelta erekcija, tieši tāpēc mani aplecināt nemaz nav tik vienkārši. un man ir konkrēts mutē bāšanas un grauzīšanas fetišs. tā ir valentīndiena, kas ir mūsu mīļākei svētki, bet otrie mīļākie ir jurģi.