15:44 - stāsts par vienu no viskārtīgākajaiem vīriešiem
mēs iepazināmies apmēram pirms diviem gadiem sliktā pasākumā. viņš pienāca klāt un teica, ka tagad man turēšoties pie rokas, jo savādāk kritīšot zemē. nu neko, lai tā būtu. viņš patiešām bija tik ļoti piepļāvies, ka pats savu vārdu nosaukt nevarēja. kaut kādu iemeslu dēļ viņu nosaucām par lībekrisu. tiesa, izdzirdot šādu nosaukumu, viņš nākamajā rītā bija visai pikts.
lībekriss ir ievērojams ar to, ka vienmēr atceras to, ko solījis, un visādus sīkumus, kas man ir svarīgi. vēl viņš mani ir atzinis par vienīgo krietno nekrietnā dzimuma pārstāvi. laiku pa laikam viņš krietnumu meklē vēl kādā citā, bet pēc laika man stāsta, ka nekādā jēgā nav - vairāk par vienu krietnu nekrietnā dzimuma pārstāvi nevar būt. galvenokārt tāpēc, ka nekrietnās domā, ka viņām pienākas kaut kas tāpēc vien, ka viņām tāds dzimums. un lībekriss muždien uz tādām uzraujas.
mēs ļoti reti redzamies, bet tad parasti viņš nāk ar puķēm. uz manu vidusskolas izlaidumu viņš solījās ierasties ar puķi manā augumā. šis ir vienīgais solījums, ko viņš nav izpildījis, jo toreiz viņš man sagādāja to sajūtu, kad filmās spiedz un liek mutē roku (es neatceros, vai es tā darīju bet sajūta bija tāda). lībekriss bija ieradies ar vilkābeli, kas aptuveni par 30 centimetriem pārsniedz manējo augumu. mēs toreiz nofotogrāfējāmies kopā ar manu bioloģijas un ķīmijas skolotāju, kurai nav nekāda sakara ne ar mums, ne ar vilkābelēm, ne ar ko.
tad, kad "tāda elīna kolāte spēlēja jocīgas dziesmas iesvētībās", pēc seta beigām lībekriss mani uz rokām iznesa no studentu kluba, jo pārstāvu augstus ļaudis - ar manām kājām pa zemi nav jāstaigā. viņš ir apsolījis mazliet tālākā nākotnē nopirkt kamieli, lai man nebūtu visur jāiet ar kājām. tad, kad mēs bijām leļļu teātrī, viņš nepazīstamam bēram izmaksāja jogurta kokteili.
pirms tūkstoš mēnešiem lībekriss mani uzaicināja uz saviem gaisa dārziem uzēst mellenes un alkohola reibumā apsolīja, ka šī gada 13. vai 14. jūlijā atvedīs man uz laukiem krūmmelleņu stādus, ko, protams, es jau sen, sen biju aizmirsusi. šodien viņš zvanīja un teica, lai sestdien tad viņu kāds sagaida tajos laukos - pa ceļam uz kaut kādām kāzām ievedīšot.
ak, jā - lībekriss ir ēdis roņazupu, bet nav nošāvies.