alpu dakteris

16. Aprīlis 2020

14:31

kā teicis uldis rudaks - vislabāk naudu ir tērēt vai nu izklaidē, vai arī izglītībā. un darot tieši tā, rodas sajūta, ka tieši tāda (uz)dzīve ir pareiza (var minēt, vai es un [info]mandra  ieguldījumus veicām izklaidē vai izglītībā, ja ņem vērā, ka ieguldījums tika uzsākts ap pusdivpadsmitiem sestdienas vakarā, kad visa diena bija aizvadīta spēlējot plašu spēli un kaifojot pie black books).viss ir jāņem dubultā, lai pabarotu gan savu labo, gan slikto pusi. un jūžual ir jādzer uz ātrumu, pēc tam draugus informējot par to, ka, ja izdzer 3, dabū somu. ejot noslēgt vakaru jeb vienkārši mājās, mēs divus metrus noejam uz ceļiem, bet neviena no mums galīgi nevar atcerēties, kāpēc (vienīgi skaidrs, pamatojums tur tiešām bija). vakars noslēdzas ar makarenu un pixies. es tā kā tāds bernards [info]mandrai stāstu, ka viņai uz mājām jāiet pa labi, pa labi, pa labi, kaut arī, protams, nezinu, kur viņai jāiet, un manā galvā nav nekādas imaginārās kartes. jā - labākos padomus es dodu, neiedziļinoties problēmā, jo izrādās, ka pa labi, pa labi, pa labi ir īstais ceļš.

tas nekas, ka gultā esmu iekāpusi ap septiņiem no rīta, jau ap vienpadsmitiem mani triec augšā nepārvarama vēlme sevi saslapināt no iekšpuses. un, kaut arī [info]ny  rakstījis, ka savu aspirin c aizmirsis mājās, es to nevaru atrast. aprēķinu savus izdevumus un secinu, ka iepriekšējā vakarā izglītībā/izklaidē esmu ieguldījusi visu. aizmiegu pie bīvisa un batheda, ceļos augšā un saprotu, ka ir nepieciešama spēcinoša pastaiga pa āgenskalnu. viena vēstule iepriekšējā vakara biedrenei, un tā arī notiek - braucam uz jūrmalu ar vaļā durvīm (dēļ tā citi satiksmes dalībnieki žestikulē kā tādi mērkaķi). žēl, ka mūs nenoķēra ceļu policija, varētu mēs viņiem paprasīt, lai iedod tehnisko pasi vai kā tas saucās.

nonākot mājās pilnīgi bez naudas, es tomēr atrodu sev makā piecus latus, un tajā brīdī šķiet, ka nekas labāks ar mani nekad nav noticis. no priekiem maku pazaudēju. un šodien visu mītni esmu pārkārtojusi simts reižu, patlogus nomazgāju (ja nu maks logā ieķepis), lai beigās atrastu maku mēteļa kabatā.

bet vispār es interesējos par to, kāds bija rozā peldbaseins.

21:25

šodien aina matīsa man pateica, ka novērojusi, ka man labi padodas koķetēšana. so i`m gonna score!

21:31

būt tīrīgam un kārtīgam ir bīstami. pirmkārt, tas patērē vairāk dabas resursu nekā nekārtība, uzdzīve un netīrība reizē. otrkārt, visādi neveiksmīgie sīkumi biežāk saistās ar kārtības ieviešanu, nevis pastāvīgu dīvošanu bīstamos apstākļos. tā pirms piecpadsmit minūtēm nolēmu savākt papīra dvieļus, kas klāja visu grīdu, jo aktīvi piedalījās logu tīrīšanā, un vispār iznest musoru. un, protams, protams, tieši tad iesprūst dzīvokļa atslēga un es nekur netieku. es tur daros, daros, līdz man prātā ataust manas praktiskās fizikas zināšanas ar sausajām slēdzenēm, kas nozīmē, ka atslēga jāaplej ar eļļu un tad jācērt vēlreiz.

bet tagad es jau piecas stundas domāju par to, kas ir labāk - iesprūst iekšpusē vai ārpusē.
Powered by Sviesta Ciba