alpu dakteris

20:55 - score

esmu atgriezusies no roņazupas bohēmas brīvdienām kopā ar dažādiem iesistiem un uzplēstiem bojājumiem dažādās ķermeņa vietās. un parasti tieši ķermeņa bojājumi ir rādītājs, ka mēs visi esam laimīgi, kaut beigās tāpat mirsim.

tā kā es esmu ļoti pieklājīga, tad brīvdienu nepieklājīgākās daļas es izlaidīšu. tā kā šeit noteikti ir daudz privātās dzīves aģentu, tad es nevienu nesaukšu vārdā un izlaidīšu komprimitējošos notikumus. tātad es nerakstīšu neko.

• pisties

22:20

apmēram turpceļā uz liepāju nospriedām, ka tas tomēr ir lieliski, ka mūsu tā saucamajā grupā nav iesaistītas narkotikas, bet tik un tā mani pārsteidz halucinācijas un raustelīga nervu sistēma. džeimsa bonda filmā es vājprātīgi pārbīstos no milzīgas sejas, kas pēkšņi paceļas no priekšējā sēdekļa, izrādās, ka tas tomēr ir uz ekrāna. no rīta es pārbīstos no gaismas. atpakaļceļā skatos pa logu un skaidri redzu cilvēku, kurš iet tieši pretī mašīnai. pussekundi pirms iespējamās mašīnas un cilvēka sadursmes viņš ātri pazūd un parādās atkal tālumā un atkal tuvojas mašīnai. kad aizveru acis, es neaizmiegu nemaz, bet man vienkārši uzbrūk visādas briesmīgas bildes ar pussaplēstiem dzimumorgāniem. un vēl raganas. tāpēc es nekad vairs nevēršu ciet acis.

• pisties