15:26
es Jums izstāstīšu aptuveni gadu vecu notikumu komplektu tikai tāpēc, lai es pati to neaizmirstu. iespējams, ka notikumu secība man jau ir sajukusi.
tā bija sestdiena, kad es iepazinos ar riņķīti. rīgā bija visādi liepājnieki, kuri teica, ka man jānāk ballēties ar viņiem, uz mani nebija ilgi jākliedz un es arī atnācu uz vēramanes dārzu, kur visi dzēra vīnus no pudelēm, kurām nosisti kakliņi, un bakstījās gar visādām tantēm. frika jau toreiz teica, ka riņķītis ir ļoti foršs. toreiz nebija modē iepirkumi, bet gan zagtas preces. viena no šādām precēm bija luminiscējoši zaļa krāsa, kura bija nonākusi frikas īpašumā. mēs jau atradāmies pie pelmeņiem, gluži turpat, kur tagad atrodas zaļais ferārī. liepājnieki un frika bija paņēmuši šādus tādus pelmeņus un izgājuši paēst uz trotuāra. tad frikai radās doma, ka krāsa, kas viņai poketā, ir jāizklāj turpat - uz bruģa. tā tapa uzraksts FRIKA. visi bija paēduši un gāja prom, bet neviens nebija iedomājies, ka apmēram tur ir tādas kameras, kas mākslinieciskās pašadarbības gadījumos nodrošina drīzu policijas ierašanos. mēs gājām, balkus piebrauca policijas mašīna, no kuras izkāpa vīri un frikai prasīja: "vai Jūs apzīmējāt ielu?" frika, kuras drēbes un rokas bija notašķītas ar zaļo krāsu, teica, ka nē, tā nav bijusi viņa. policisti teica, ka ir to redzējuši un viņai jānāk līdzi. es vēl mēģināju iestāstīt viņiem, ka viņiem īstenībā sajuka un zīmētāja biju es, jo toreiz frikai bija septiņpadsmit gadu un es negribēju, lai viņas vecākeim sūtītu vēstules: "Jūsu meita krāso ielas." tomēr miliči neuzķērās un savāca friku. nu, neko, tad mēs devāmies uz rimi ,kas atradās universālveikalā "centrs", jo liepājnieki bija sajutuši vēlmi pēc viegli iegūstama alkohola. katrai līdzītei somā tika ievietots alkohols, un gājām ārā no rimi. protams, tad mums vēl gribējās pastaigāties pa veikalu, nevis uzreiz iet prom. kad tomēr gājām prom, mums klāt piegāja sargs un sacīja: "labdien, vai Jums somās ir zagts alkohols?" tam sekoja atbilde "jā", pēc kuras mūs uzaicināja iet līdzi. uz to sargu telpu. tur apsardze palūdza, lai ņemam to alkoholu ārā. kad vīri konstatēja, ka alkohols ir tikai divām līgām, visus pārējos trieca prom, kaut arī mēģinājām uzņemties kaut kādas vainas, jo vienai no līgām bija spetiņdpadsmit gadu un tādā garā. arī šie neuzķērās. mūs izdzina ārā, līdzītes palika tur. apmēram ap šo laiku uzradās frika, kura stāstīja, ka paskaidrojumā rakstījusi apmēram šādi: "es apzīmēju ielu, jo man tā likās pareizi." tā kā toreiz bija modē dažkārt palikt elīnas kolātes upeņu ielas dzīvoklī, tad man vajadzēja atbraukt uz pļavniekiem, lai dabūtu atsļēgas. braucu kopā ar hariju. pirms iešanas pie manis nolēmām ātri ieskriet "mego" veikalā, jo harijam gribējās vienu šņabīti. nozagt, protams. harijs paņēma šņabi. mēs gājām ārā. viņš teica: "vai, tas gan bija vienkārši!" apmēram pēc pusotras sekundes klāt pienāca apsargs un sacīja: "labdien, vai Jums somā ir šņabis?" harijs teica, ka ir. apsargs uzaicināja iet līdzi. tā harijs pusstundu pasēdēja apsardzes telpā, atdeva šņabi + laikam vēl samaksāja kaut ko un mēs gājām pie manis pēc atslēgas. paņēmām atslēgu, braucām uz purvciemu - uz upeņielu. tur bija t-market veikals. neviens vairs negribēja zagt, jo visi jau bija pabijuši kaut kādās apsardzes telpās. vienīgi frikai bija iekšas. viņa cauri t-marketa kasēm gāja ar milzīgu, stūrainu riekstu kasti vēderā, salātiem, kas krita no somas, un visādām lietām, kuras bija vēl pamanāmākas par riņķīša degunu. friku nepieķēra.
nākamajā rīta riņķītis prasīja, kas tā viņam par jocīgu garšu mutē. es teicu: "peņa garša." tā kā tas bija mans otrais teikums, riņķītis izvirzīja hipotēzi, ka es runāju reti, bet trāpīgi. trāpīgi tāpēc, ka tā tiešām varēja būt peņa garša, jo, kad riņķītis bija aizmidzis, harijs vēl nebija aizmidzis. toreiz, es, protams, nezināju, ka riņķītis pēc gada mūs manā vīru topā7. jā, tagad man ir tikai top7, nevis top10, jo es palieku aizvien augtsprātīgāka un iedomīgāka un manas prasība pret visiem aug. labi, visiem tāpat skaidrs, ka īstas prasības man ir tikai pret tomu.
pēc kāda laika frikai pienāca vēsts, ka jāierodas pasākumā, kas ir kaut kas līdzīgs tiesas sēdei. man, protams, bija jābrauc līdzi, lai frika nepazustu. toreiz mēs bijām paraugskolnieces un negribējām bastot stundas tāpat vien, tālab informātikas skolotājai teicām, ka mums jāiet uz policiju. bet varbūt šis ir tas mirklis, kad man kaut kas ir sajucis, jo mēs citreiz latviešu valodas skolotājai teicām, ka mums jāiet prom, jo, nu, jāiet. viņa prasīja, vai jāiet gāzt podi. mēs teicām, ka jāiet lasīt lauskas.