20:58
es tikko atnācu mājās ar saltošiem vaigiem, kamēr Tu guli savās viltus siltajās smiltīs un domā par peldēm. es tomēr neticu un laika ziņas neskatīšos tieši tāpēc. bet vispār šodien priecājos par to, ka māku priecāties par to, ka mīļiem cilvēkeim iet labi, pat ja tās ir Tavas iedomu pludmales un iedomu gaisa temperatūra. tātad vispār man iet labi. piemēram, šodien fizikā izrēķināju visus uzdevumus, pat domājamo uzdevumu ar zvaigznīti, kuriem parasti vispār neķeros klāt. tiesa, es rēķināju ar klases zināšāko meiteni, es viņai drusciņ palīdzēju. piemēram, mudināju. man ir ļoti labs garastāvoklis, zini. droši vien tāpēc, ka jau pieminētās 9 dienas neesmu ballējusies, bet gan sēdējusi mājās un mācījusies. nē, tā nav pamācība pareizai dzīvošanai, taču arī Tev zināms, ka nepieciešama izraušanās. Tev tā ir spānija un viens vakars ēģiptē, man tā ir pasēdēšana mājās pārmaiņu pēc. nē, tas patiesi ir jocīgi. var paspēt visko izdarīt. nu, man tagad viss mierīgi ir. nav pat agresijas. šodien izdomāju, ka Tev man obligāti būs jāiedod sava griechenland mājas adrese. ne tik daudz, lai pārsteigtu Tevi, ierodoties bez brīdinājuma, bet gan tāpēc, lai atkārtoti pārbaudītu visādu tur nahuj pastu darbību. ā, tikko atcerējos, ka šorīt ieraudzīju savu pavasara mēteli un gandrīz sāku raudāt par to, cik grādi ārā, bet Tavi saules bērna stāsti mani neapbēdina it nemaz, jo, kā jau rakstīju sākumā, tikai priecājos par priecīgiem mīļcilvēkiem.
ja šis būtu skaips, parādītu Tev melno cilvēciņu, kas staigā. tā vietā parādīšu Raibīti, kas Tevi ļoti gaida mājās, jo aizmirsi man iedot mājas atslēgas, lai es varētu aiziet viņu pabarot. mēs, starpcitu runājamies skaipā, viņa saka, ka neesi atstājis ūdeni, bet viņa neprot atgriezt krānu. pat mazo krāniņu nē.
