alpu dakteris

21. Janvāris 2018

11:49

mans ķermenis ir zilumiem klāts, jo vakar piecas reizes kāvos, lai aizstāvētu savas bračkas. pārsvarā aneti konsti. man ir zilumi uz kājām, rokām, muguras un kakla, bet tas nav svarīgi, jo tā tam jābūt, jo pati esmu uzņēmusies grūto frikas aizstāvēšanas darbu. no sākuma es piekāvu ulvi, jo viņš teica, ka frika ir resna. pēc tam gāja atvainoties. kauties es gāju ārā, jo citiem tas nav hāredz. lai tiešām neivens neko neredzētu, jāuzkāpj uz citu stāvu, kur kaimiņi, atverot dzīvokļa durvis, varētu būt pārsteigti, ieraugot divus jauniešus, kas pamatīgi iekarsuši vārtās pa zemi un sit viens otra sejas un rokas. es apbrīnoju harija paņēmienu - vienkārši kārtīgi uzplēst pa vēnām. man agrāk nebija ienācis prātā.

es tikko nomazgāju visus riņķīša traukus, jo beidzot tas man bija jāizdara. patiesībā riņķītis, kuru vēl vakar aizstāvēju ar savu ķermeni, šodien gandrīz norāvās pa purnu, jo teica, ka harijs ļoti skaļi krācot, kas nav taisnība, jo:

  1. es vispār nekad to neesmu ievērojusi (citās kopā gulēšaas reizēs)
  2. trīs cilvēki ,kas gulēja ar viņu vienā gaisa gultā, neko nedzirdēja.

tātad riņķītis nenorāvās tikai tāpēc, ka viņam ir privilēģijas sakarā ar majas saimnieka statusu.

kad pamodāmies, atradām ulvja izlietoto šļirci. patiesībā tā bija pilspalva, bet ulvis to saprata tikai pēc rūpīgas izpētes. viņam gan ir vairākas jocīgas pildspalvas: ass (tas ir angliski) pilsdpalva, peņa, glāzes utt. man nav šādu pildspalvu. toties ir laba sajūta, jo pēc pietiekoši ilga pārtraukuma es ar dāvi nori varu runāt kā ar zin` labāko draugu.

 

clap your dick say yeah/shake your party dick!

Powered by Sviesta Ciba