14:40
neskatoties uz to, ka no rīta sandris kolāts skaļi klausījās un nepareiziem vārdiem dziedāja rufusa vainvraita "halellujah", pamodusies esmu tikai tagad. no rīta, mājās nākot, briesmīgi pārbijos no suņa, kurš man nāca pretī ar pretīgu skatienu tieši pēdējā mājup ceļa taisnē. tas ir tad, kad vairs nav, kur griezties. tik ļoti, ka, ja būtu kaut drusciņ bēdīga par aizvadīto nakti, tad nevarētu aizmigt no satraukuma. vienīgi es biju ļoti priecīga.
es varu dot vienu padomu - ja vienos naktī ej pa vecrīgu un dēļ kādas nepārvaramas vēlmes nevari orientēties, tad vēlmi nevajag pārvarēt, bet gan piepildīt, pat ja tam nav sakara ar ieplānoto turpmāko nakts gaitu. nu, man vēlme bija 17 minūtes, tad es veicu vienu zvanu, saņēmu uzaicinājumu un pēc 7 minūtēm atrados hostelī virs striptīza kluba. tas ir slavenais slavenā ulda zarembo hostelis, kas ir otrā jaukākā vieta rīgā, jo tur nekas nav sadedzināts, tikai pāris reižu elektriskā tējkanna nolikta uz plīts riņķīšiem. nu, lai uzsildās ūdens. apakšā stāv vīrs, kurš vislaik krievu valodā atvainojas, bet augšā stāv gan monopols, gan 50 spielen. principā man labāk patīk monopols nekā visas tās 50 spielen kopā, bet sākotnējo mērķi nonākt riņķa mājā vēl tajā naktī es neesmu pazaudejusi. tālab pirmoreiz vinnēju uldi zarembo galda spēlē. un visa saundtreks patiesībā ir oasis.
vinnēju, uzvelku mēteli, kurš stāvējis aiz slēgtām durvīm, un dodos cauri vecrīgai uz riņķa namu. pa ceļam kāds vīrs, ēzdams zivi, piedāvā man savu alkohola glāzi. atteicos tikai tāpēc,ka tas ir šņabis, un novelēju jauku vakaru.
a: kāpēc Tu man vairs nelec virsū un nekrīti ap kaklu tā, kā Tu to darīji agrāk?
b: Tu arī nedari lietas, ko darīji agrāk.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
frikadele man visu vakaru stāsta savu nedolbījošo narkostāstu, labāk vairākas reizes varēja pastastīt savu 40 minūšu maldīšanās stāstu, kādā mēs gandrīz iekļuvām atkal tad, kad viņas jaunā žakete tapa nosmērēta ar rūsu. tas bija pēc tam, kad viņa mēģināja uzmodināt ulvi, raustot aiz peņa. nevajag jau modināt, jo "wonderwall" viņš var nodziedāt tāpat, un uzsmaidīt, lai es varu pabakstīt bedrītes, viņš arī var tāpat. prieks, ka artūram ābolam varu nogādāt dziesmu, par kuru viņš domā jau ilgi.
es dāvanas vairs nepaturu sev, bet dodu tās tālāk.
stāsta morāle: man ļoti patīk atklāt, kāpēc jau pieminētais leģendām apvītais cilvēks mani vairāk vai mazāk saista ar hēliju.