alpu dakteris

9. Novembris 2017

15:29

šodien skolā bija folkloras pasākums par godu krišbarona dzimenei. ne jau zvaigznes, bet dainu tēva dzimenei. apmēram nedēļu bijām nolemti briesmīgam priekšnesumam, kuru mums par godu sacerēja audzinātāja - 25 cilvēki katrs noskaita tautasdziesmu. turklāt to dara ļoti neizteiksmīgi, klusi un nelaikā bez cerībām, ka kaut kas varētu uzlaboties. šodien teicām viņai: " šitajā stundā uztaisīsim kaut ko citu - pilnīgi jaunu". tomēr galva ir norūpējusies un smaga. tmdēļ aicinājums pie elīnas kolātes mazliet iedzert tekilu, lai doma raisās. ja izdzertu visu, kas man naktsskapītī stāv, raisītos ārprāts, ne domas. beigu beigās bija uzstājiens ar "dzimto valodu" ar katra vārda žestikulēto tulkojumu.

un beidzot sapratu, kura dziesma man šodien neliek mieru un skan kopš 7:15 man pierē.

stāsta morāle: nākamnedēļas erudīta priekšnesums būs vēl labāks, jo jau ātrāk zināsim, ka jādzer tekila.

Powered by Sviesta Ciba