21:37
manā mīļākajā krūzē iesprūda mana mīļākā glāze. glāzi, pildītu ar aveņu limonādi, komplektā ar trim tādām pašām un elvisa paplāti man uzdāvināja pilngadības svētkos. krūzi es vienkārši liku nopikrt mamai, kā galveno rādītāju minot tilpumu. es varētu mēģināt cīnīties un atsvabināt savus mīļākos traukus. vienīgi man tik ļoti nāk miegs, nu tik ļoti, ka ķermenis ir samīdīts, jo mūzika bezbēdīgi skraida pa to. elīnas kolātes miegs nu ir raksturojums ar nespēju piecelties no rīta. un tikai tamdēļ, ka vienīgais orgāns, kurš pamodies, ir labā roka. vienīgais, ko darīt - pārlikt modinātāju uz vēlāku laiku, kaut gan arī no tā nav jēgas, jo divas reizes tas netiek dzirdēts. reiz kāds vīrs teica, ka elīnai kolātei ir ļoti kvalitatīvs autopilots. nezinu, no kurienes viņš to rava, jo parasti mans ķermenis aizmieg pirms prāta. taču esmu palikusi ļoti, ļoti veca (par to liecina vismaz divi apstākļi), un mans prāts aizmieg divas stundas pirms ķermeņa atslēgšanās. turklāt tik cieši, ka, ja es stāvētu zem balkona un dziedātu "where is my mind?", neviens neatsauktos. tad nāk talkā autopilots, kurš varbūt būtu kvalitatīvs, ja pēkšņi neapstātos pie kādas darbības un neveiktu to nejēdzīgi daudz reižu. līdz šodienai es biju liebekrisa mīļākā blondīne. un es esmu mazliet laimīga, jo vienkārši nevaru paballēties šovakar. tāpēc tikai mazliet. aizmirsu piebilst, ka glāzi no krūzes dabūju ārā.