18:52
labdien. šodien beidzot ieados mājās uz ilgāk kā 10 minūtēm. es tā nebiju darījusi kopš ceturtdienas rīta. es mēģināšu būt sakarīga un ievērot laikus.
ceturtdienas rītā, kad mikroviļņu krāsns rādīja 6:40, izgāju cauri mājas durvīm,lai kustību pretējā virzienā veiktu pēckādām 40 stundām. jau iekāpjot autobusā, tapa skidrs, ka turpmākās divas dienas būs jāsadzīvo ar kādu sevišķi kašķīgu veceni, jo jau sākumā visiem tika pavēlēts izkāpt ārā no autobusa, lai pēc 4 minūtēm visi atkal kāptu iekšā. pēc stundas visiem lika taisīt bezemociju sejas un satīrīt autobusu, jo savādāk uz robežas to aizturētu uz vairkām stundām. hmm, tā jau parasti notiek. sevišķi manos pēdējos divos ārpusvalsts pārbraucienos, kad uz katras robežas nācās sēdēt vismaz 3 stundas, jo bija jāsakārto virtuve un jātrenējas bezemociju seju taisīšanā + klusā elpošanā. pirmā diena bija pārbagāta ar dažbedažādiem iespaidiem. piemēram, ar akmeņiem un krustiem. un izsalkumu, kas tika remdēts, aibēgot no kašķīgām vecenēm, skatoties gre vs rus basktbolu (es biju par gree, viņš arī izvarēja), prātojot par nba ieteikmi uz bērnības notikumiem. kopīgi nospriedām, ka kādai no latvijas televīzijām vajadzētu atsākt iknedēļas nba apskatu un spēļu rādīšanu, jo tas mazos bērnos rada interesi par basktebolu. un ne tikai interesi, bet spēlēt vēlmi. vismaz laikos, kad rādīja tās lietas, bija vismaz 2 māsu/brāļu pāri, kas regulāri sekoja līdzi nba notikumiem un savā starpā spēlēja to spēli ļoti bieži. bet tas viss anvs varīgi. svarīgi ir tas, ka tad, kad dodamies uz savu naktsmītni, gan man, gan frikai vienlaicīgi galvā atskan: :"kaut kas nebūs labi." vienīi manā galvā tas skanēja draudīgāk. tik ļoti draudīgi, ka likš, ka kaut kas būs tiešām, tiešām nelabi, bet tā jau nema nebija. musm tikai atņēma alkoholu (ar otro piegājienu) un solīja tādas nepatikšanas, kādas mēs savā mūžā neesam redzējušas. ar otro piegāju alkoholu atņēm tamdēļ, ka pirmreiz, kad oegāja mūsu istabā, neviens neko neiedomājās meklēt ledusskapī, bet gan skapjos un zem spilvena, kur nomāli cilvēki tomēr neko neglabā. kad kašķīgā vecene atrada mūsu pudeles, viņa teica, ka tas ir pretīgi, pudeles savāca un gāja uz savu istabu. mēs varam tikai minēt, ko viņa tur darīja, ja tika veitki sirojumi pa vairākām istabām. vārds pa vārdam, joks pa jokam, līdz katiņa kašķīgajai vecenei saka, ka atbrauksui, lai kārtīgi piedzertos, bet kašķīgā vecene amn saka: "turi muti!". kaut kur pa vidam man un ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
xiu_xiu rodas doma, ka jāapmainās ar biksēm. lidz pirmdienai. domāts-darīts.rīt atdabūšu savu apģērba gabalu ar smuki izspiedušos peni. tātad pienāca nākamais rīts, secinājām ka es un frikadele pa nakti esam gulējušas pusstundu, jo vislaik bija mani monologi un frikadele īsrunas par to, ka patrika volfa pirmias albums ir dahuja labāks par otro. es ar to vēl aizvien domāju. bet paliekam pie tā rīta. nācās secināt, ka eŗbei kurpei ir tā - ja ļoti maz gulēts, daži orgāni var nepamostis kopā ar visu ķermeni. šoreiz tās bija balssaites un labā acs. par labo aci sevišķi nesatraucos, bet par balssaitēm gan drusciņ, jo pēc 19 stundām mani gaidīja radio lietas. ta vienā mirklī izodmāju ,ak vienkārši vajag kārtīgi izklepoties, tad būs agn balss, gan varēs labo aci atvērt. tieši tā arī notika. kaut arī mums ija jāierodas pēdējiem, jo pēc kašķīgu veceņu teikām, esam lielākās dzērājas., bijām vienīgi, kas ierodas tieši laikā nepieciešamajā vietā. mazāk kašķīgā vecene lika man paskatīties savā spogulī, kur secināu, ka izskatos tīri glīti. frikadele ģīmī viņa to lietu bāza vardarbīgi. tā, ka izskatās pavisam slimi. uz ļoti kašķīgās vecenes jautājumu par to, kā jūtos pēc vakardienas, atbildēju, ka gribās vemt, sāp galva , bezspēks un ļoti slāpst, bet nevar jau dzert, jo kašķīgās vecenes saka: "nedzeriet! lieciet nost tās pudeles tualete būs tiakivienreiz dienā. nedzeriet! es teicu, liecit nost pudeles!"(tas jālasa tādā balsī, kādā runāa r zvēriem-nezvēriem ne cilvēkiem). labi, ka tomŗ tiek piešķirta iespēja paēst mazlietiņ, jo visu denu mokos ar to sajūtu, kad griās vemt dēļ izsalkuma. un guļu uz visādiem peņiem/pleciem, jo pārāk liels bezpsēks, lai kaut ko izdarītu. tas gan nenozīmē, ka izdodas pagulēt. ļoti, ļoti priecājos, kad atkal dodamies latvijas virzienā, jo tas nozīmē ātrāku atkatīšanos no kašķīgām vecenēm un slāviem. saldus benzīntankā mums pietrūkst 10 minūtes, lai būtu satkušu sarmiti kolāti, ģirtu birziņu un ivaru lukaševicu. un man tik ļoti gribējās viņus satiks. ļoti, ļoti gribējās. kā nekad. nesanāca. sanāca nenokavēt asto bangu + ieiet dušā pie pikas pēc tam visi trīs (pa ceļam uzrodas arī ny ) dodamies pie chupakabras uz 3 nedēļas izslavēto balli, bet, ierodoties tur, mūs sagaida vēsts par visu civlēku aiziešanu uz vefcrīgu. tad mēs apvainojāmies un balles rīkotājai aisūtījām šādu īsziņu: "sūka pinpi! līva, toms, blerbe". nemaz nebēdājāmies (kaut arī apvainojāmies) un devāmies uz ny superdzīvokli, pa ceļam garšojot visgaršīgāko kokteili. pika , protams, aizmieg nonākot telpās, bet man vēl jānoklausās erbīgais dj sets un jāmēģina noskaidrot ,kas ir dzīves jēga. dzīves jēga noteikti ir dizzy, bet es par to pat nepaspēju aizdomāties, jo vislaik jutos kā astma pie mašīnas stūres 15. stundu pēc kārtas, jo bija jākrata galva, lai neaizmieg. dažkārt arī tas neiedarbojas un jāpiekrīt aicinājumiem iet gulēt. naktī vairākkārt pamostos un nesaprotu, kamdēļ ir tik auksti. nu, ļoti, ļoti auksti. tad beidzot secinu, ka guļu bez segas. vienu no mīlīšiem nohipnotizēju un segu atņemu. tad man ir silti līdz rītam. un priecājos, ka neklausīju ny teikumeim par to, ka gulēt ravisām drēbēm varētu būt drusciņ karsti, jo , ja nebūtu ne drēbju, ne segas, es tik mierīgi te vairs nesēdētu, jo man tomēr maz leikocītu. no rīta jāskatās kaut kāda filma, no kuras neatceros pilnīgi neko. nu vienīgi to, ka pika un ny tieši pēc pamošanās katrs apēda pa trifelei. tad skatījās filmu. manuprāt, pats briesīgākais, ko var darīt tieši no rīta (sevišķi tā trifeles daļa). vārds pa vādam, joks pa jokam, līdz esmu izdzērusi viņu un nolemju tikties ar lieāpājas kungiem un dāmām. dienas laikā tiek aizturēti 4 no mūsu ballīšcilvēku kompānijas. vienu aizved policija, bet trīs aiztur pārtikas veikalu apsardzes. man saka, ka esmu brīva. vārds pa vārdam, joks pa jokam un astma no dzintra dabū upeņu ielas atslēgu un kļūst par tās vietas kapteini. ts nozīmē,ka viņam pēdējam jānokāpj no kuģa. savus pienākumus pilda godam. man patķ, ka ierodas arī frikadeles draugs elmārs, bet viņa vakarā ļoti, ļoti aizmieg, bet no rīta ātri iet prom. rīta es runāju ļoti maz, bet trāpīgi. tā vismaz saka riņķītis, kurš pa nakti ir uzkritis man virsū, jo krita ārā no gultas, bet es biju apakšā. tagad es preicājos par to, ka zinu divus riņķīšus. kad iznāšu piecus, man būs olimpiskie riņķīši. tajās stundās visi izdomājam,ak kopīgi jātaisa teātra trupa, jo visi esam ļoti smieklīgi. elmārs būtu scenārija autors visām izrādēm, jo viņa stāti ir vislabākei. visi sākās ar "tad es biju galīgā dirsā, un man bija piepūtušies mati." visforšākais stāsts ir par to, ka mitenes depo viņam iedeva matu gumiju, kad viņš gāja runāties ar uldi rudku. vēl foršs stāsts ir tas, kurā viņš rezdēja, ka viens cits redzēja helikopteru. mēs visi bijām laimīgi, jo visi kopā sķepoja un klaudīja. un es biju tik priecīga atgriezties mājās ar garākā ceļa palīdzību, apēst superpilienus un iet gulēt daudz. es šodien ātri, ātri iešu gulēt, ja?