alpu dakteris

22:14

mana lietotāja bilde liecina par to, kurš ir erbes kurpes jaunais mīļākais dziedātājs. un mīļākā mājaslapa. un kuru koncertu viņa grib apmeklēt tūliņ. un kam viņa sūtīs vēstuli jau rīt.

man šonakt bija baiss sapnis. nu, tāds, ko varētu dēvēt par ļaunāko murgu. tāds, ka varētu būt paņemts no filmas. situācija bija tāda, ka dzīvoju vienā dzīvoklī ar ny . vienu vakaru atnācu mājā un kaut kādu iemeslu dēļ ļoti, ļoti raudāju. iegāju dzīvokklī un iegāzos gultā, pa ceļam apgāžot lampu (tādu, kas stāv uz grīdas). tā es gulēju tajā gultā un ļoti, ļoti raudāju. un ļoti cerēju, ka ny tam nepievērsīs it nēkādu uzmanību, taču šī cerība ir visai muļķīga, jo viņš turpat vien ir un nepievērst uzmanību kādam, kurš ļoti skaļi raud turpat blakus, ir grūti. bet es tik un tā ļoti gribu, lai viņš man nepievērš uzmanību. patiesi viņš tur blakus klusējot sēž kādu pusstundu. un tad pieceļas, un dzirdu tos soļus manā virzienā un nokliedzos: "NĒ!!!". tā viņš pienāk klāt un apskauj, lai mierinātu un teiktu kaut kādus labos vārdus, bet es no tām izraujos ārā un duadz kliedzu, sāku kskaridīt pa mājokli, līdz paņemu kartona kasti ar uzrakstu "skola" un, kliedzot  "man tā skola nav vajadzīga,ja...", metu kasti ārā pa logu. paskatos pa logu un tur redzu lidojošu skolas avīzi, krēslu, kaut kādas klades, logus, matemātikas skolotāju un tamlīdzīgus niekus. tad, kad ny redz, ka šī nebūt nav vienīgā lieta, ko taisos izsviest, viņš amni apķer tā pavisam, pavisam cieši, lai es vispār neko nevarētu izdarīt. tā ir tāda spēle, ka man jāieskatās tajā punktā, k viņš iedomājies, vai arī jāpasaka tas vārds, ko viņš ir iedomājes vai kaut kā tā. ja atrisinu šo t.s. atjautības uzdevumu, tieku vaļā no tām rokām uz mirklīti. ar spēku nav iespējams atbrīvoties. kamēr es mēģinu atrast pareizo atbildu atjautība uzdevumam, viņš zvana pikai un saka, ka man ir neredzēta histērija un lai viņa nāk šurp, jo varbūt varēs kaut kā līdzēt. tikmēres ļoti, ļoti sķaļi kliedzu, lai viņa nenāk, jo tad amn būs zoodārza sajūta. kamēr bļauju, pēkšņi esmu uzminējusi to, ko man vajadzēja uzminēt un tieku vaļā no tām rokām. ātri aizskrienu uz savu mantu kaudzi, paņemu kasti "astro banga", sviežu to ārā pa logu, bļauju, ka man tā astro banga nav vajadzīga, ja... un skatos, kā no tās izlido razorlight, disciņi, pukkelpopa ainas, pikas bildes un tamlīdzīgi sīkumi.  ny atkal mani noķer un tur ļoti, ļoti stingri. nu, ļoti stingri. un atkal mēģinu uzminēt to, kas man jāmin. un, starpcitu, kad kāds tā tur, trūkst elpas. vāds pa vārdam, joks pa jokam līdz atkal uzminu to, kas man jāuzmin un tieku vaļā uz dažam sekundēm. paņemu kasti "liepāja" un sviežu ārā. kliedzu "man tā liepāja anv vajadzīga,ja...". un pa logu lido ārā astma, viņa zīmētā liepājas karte, domino, un tamlīdzīgi sīkumi. tad atkal  ny noķer mani un tur ļoti, ļoti stingri. un man ļoti, ļoti sāp. viss sāp. tad es viņam saku ,ak izlekšu pa logu pati, ja viņš mni tagad nelaidīs vaļā. viņš, protams, nelaiž. un mirklī, kad atminu to, kas man jāatmin, skrienu pie loga, paskatos lejā. ceru tur ieraudzīt visus izmestos, tikai lauskās. bet es tur ieraugu guļam sevi. vienkārši guļ elīna kolāte. un nekā cita. un tad es izdomāju ,ka man ir jālec tā, lai es būtu gulošās elīnas kolātes spoguļattēls. nu tad es lecu, bet kamēr es lecu, lejā gulošā elīna kolāte pārvēršas par uldi zarembo, kurš pieceļas un sāk mani daudz, daudz fotogrāfēt ar stulbu zibspuldzi. un es vēl nodomāju - dīvini, ka neskan blur ar savu "the universal" un "it really, really, really could happen". pika ?

• 4 pišas
• pisties