16:18
aptuveni pirms septiņām stundām ar domu gulēt divas diennaktis pēc kārtas un adama grīna & beach boys dziesmām pārrados no saviem vismīļākajiem jāņiem ever. jāteic, šādu titulu grūti nebija sasniegt, jo visi iepriekšējie 23.-24. jūnija svētki bijuši kaut kādi sapisti un debili. tas gan nenozīmē, ka titulu "vismīļākie jāņi" būtu viegli atņemt 2005. gadam. no rīta, mājup doties, uz ielas satikta mārvela mama, kuria īsi atstāstīti visādi notikumi un emocijas. piemēram, tas, ka vietējās nozīmes ļaudonas grimbji nosauca mūs par saules bērniem (nevis, pimēram, par volosatij loh), kas gan neko labu visticamāk nenozīmē. mārvela domāja, ka tas tamdēļ, ka esam tādi - bez kurpēm, bet patiesībā kurpes nevar valkāt, jo pa nakti pēdas ir izaugušas lielākas, pārspējot jebkurus sapņus, jo tomēr sadomāts doties nakts pārgājienā vairāk kā divu stundu garumā uz nosacīti tuvējo vilciena staciju, jo tas tomēr ir romantiski. trīs "jo" vienā teikumā, bļe.
tagad jāmēģina atcerēties notikumi, kuri ir pazuduši. ne jau tamdēļ, ka būtu bijusi pļēgurošanas karliene (jo pa īsto nebiju), bet gan tamdēļ, ka pazuduši un viss. eu, tikko izdomāju, ka "viss" ir foršss vārds. ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ny, Tu zini, ko es domāju. un mēs arī esam vienīgie, kas smejās par adama grīna cienīgiem 18+ dzejoļiem, kamēr atlikušie dzīvie sēž ar nopietniem vaibstiem. bet labāk tomēr ir smieties. vai arī iet ķecerīgā ģirta ieplānotā ekskursijā pa kaut kādu grāci, kā rezultātā pārrodos mājās viena pati ar ļīķa cienīgām kājām. viena pati, jo nodomāju, ka ūdenim piemīt mežonīgs spēks, tamdēļ ģirtu ar mārvelu (labākos draugus) atstāju ekskursijas pusē. tā vietā var atkal risināt problēmas, jo 23.-25. jūnija problēmas risina sveetaa_seeta - pastāsti visu, kas Tevi nomāc, un tas pusminūtes laikā tiks atrisināts. ja liksta tik liela, ka pat es to neatrisinātu, tad var griezties pie pikas tēta, bet, tā kā viņš to paziņoja dažas stundas pirms atvadīšanās uz kādu laiku + tik dižu problēmu tiešām nebija, šo iespēju nenācās izmantot.
neskatoties uz to, ka biju komandas labākais un uzbāzīgākais (kolāte - muša, bļe) aizsardzības spēlētājs, mana komanda zaudēja, bet tur pie vainas ny - pretinieku komandas treneris, kurš sāktnēji bija arīdzan uzbrucējs, kurš nolemj viegli atbrīvoties no mazizmēra pretinieku aizsardzības spēlētājiem, nogāžot tos zemē ar neatļautiem paņēmieniem. tā kā es biju vienīgāis īstais aizsadzības spēlētājs, tad dabūju ciest tikai es. visai aimizanti būtu, ja viņš mēģinātu apgāzt lielizmēra spēlētājus. tad jau labāk uzdzied visādas instrumentālās partijas. izrādās, ka tādiem procesiem ir tā saucamais flash back - šorīt, ejot mājās ar mārvelu,atsākās dziesmu popūrijs, kurš (tiesa gan) nebija pārāk garš, jo mārvela mājas ir pārāk tuvu. please don`t put your life in the hands of the rock`n`roll bands.
jūtu, ka vajadzētiu tā kā aiziet uz aptieku pēc ūdeņraža pŗskābes, jo nika volmāra viela esot izsviesta ārā beidzot. manas rokas arīdzan dažviet ir lielākas, nekā bija iepriekš. un labā ceļa lielums un pieskāriena prieki noteikti ir sasnieguši rekordu. labākās maukas tituls, protams, nav atņemts. katram savu mauku, jo savādāk nebūs nviens, kas turēs brilles un sitīs odus, kuri bija tik daudz, ka mārvela mugura, mārvela mugura, mārvela mugura. tas, protams, nebija vienīgais sakostais orgāns, bet rekordists -jā. tad vēl vienam vīram bija alerģija no odiem. viņš nejutās labāk kā astma pie kaķīšiem, kas man ļoti patīk (patīk kaķīši, nevis tas, ka astma jūtas slikti).
stāsta morāle - uz pukkelpop telti var neņemt, jo tur tāpat būs pārāk karsti, jo visi apkārt pārāk daudz smēķē.