13:04 - take me out tonight
roku sāpes, kas lielākas par kāju sāpēm noteikti ir pierādījums tam, ka laistīšanās disko gaismās pēc kāda veikla teatrāla trika pavisam izdevusies. un par trūkumu nav uzskatāms tas, ka viss sācies kā danas vārda dienas svinības viņas dzīvoklī, mazliet vēlāk pārceļoties uz centrālo pilsētas daļu. pāris centimetrus virs zemes lika pacelties divreiz/trīsreiz/četrreiz spēlētas dziesmas gan par mani, gan ne par mani, un atmiņas par vasaras izteiksmīgāko kritienu. tā kā pēdējo nedēļu laikā nācies saskarties ar dažnedažādiem konkursiem, arī vakar man tika viens - atvēsināšanās nodrošināšanas konkurss. noteikumi elementāri, bet stulbi - viens pretim otram nostājās divi cilvēki un pūš virsū gaisu pretim stāvošajam. principā tā ir izturības pārbaude plaušām, bet mums ar homo elmarus tas beidzās ar "apnika jau!" (tātad plaušas ir vienlīdz labi trenētas). un nevar būt nekā ņirdzīgāka par kaut kādā (jaukā) mirklī deju zālē ienākošiem ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
ny & šarmu, turklāt otrais no šiem aktīvi pievērš līdzi atnākušās un vienīgās pāri palikušās zanes uzmanību, tādējādi liekot man un ny klusi un dažkārt arī neklusi uzsmīnēt plato ķinieša smaidu. vakars noslēdzās mazliet citā iestādē, jo pēdējie deju zālē palikušie, protams, agri vai vēlu tiek sviesti ārā. mazliet plānu par manu pilngadības svētku viesu čakarēšanām un nepildīti omlešu solījumi. un, vēl gaidot trolejbusu, solos sev mājās gatavot omleti ar gardām piedevām, bet ar katru minūti apņemšanās zūd. un zūd tiktāl, ka pēkšņi pamostots savā pieturā, mēģinu uzmodināt zani, bet, kad nojaušu, ka tas man neidosies, vienkārši aizeju mājās un iegāžos gultā (egoistiskā kuce?).