Man nepatīk šī doma, bet.. būs jānomaina mans mazais mīļumiņš.
Tad nu -- kurš var ieteikt varbūt kādu jauku modelīti?
Edzi, tu tak rubī kko no šitiem štruntiem. Help.

Viss trakums ar naudām ir beidzies. Jele.
Vakardien sistēma sāka čakarēties un man beigās bij mīnuss 80Ls. Diezgan forši būtu pēc tam 1/3 mēnesi strādāt par velti, jā.. Nu neko, pēc neprātīgi daudz stundu čakariem, šodien izdevās nez no kurienes sistēmā atrast to naudu un es viegli izslīdēju cauri ar mīnuss 2Ls, kas gan, manuprāt, nav īsti mana vaina, bet.. labāk šķirties no diviem, nekā astoņdesmit lašiem. Fū.

Rītdien brīvdiena, ko plānoju pavadīt ar savām jaunnopirktajām grāmatām, Litu un kādā mirklī ar Annushku. Diezgan forši ne-darba laikā satikties ar cilvēkiem, ja vien.. ārā nebūtu tāds laiks. >.< 100denīgās zeķubikses, džinsi, divi pāri zeķes, zābīši, divi džemperi un ziemas kurtka, neaizmirstot divus pārus cimdu, no kuriem viens ir vīriešu ādinieks pat nespēj 100% saglabāt tevi siltu. Brrr.. Un tagad vēl katru vakaru pēc darba jāiet grābt sniegu. *nopūta*. Man arvien vairāk pietrūkst vasara. Un ar katru dienu es arī domāju - katru.

Vasja, maita, arī aizgājis atvaļinājumā un nu man vairs nav nekāda prieka par virtuvēm, kuru sākumā vai beigās man vismaz šad tad izdodas ar viņu pakomunicēt.

Bet nav jau viss tik melns kā liekas. 7dien iešu slidot ar ViķuVitāliju (,Edzi,). Un tad iesim dzert alutiņu. Un es ceru, ka būs baigi forša diena.

Divas brīvdienas pēc kārtas. (mm)
Es domāju par daudz maz jēdzīgu šo dienu pielietojumu.
Šodien kārtīgi, kārtīgi jāizberž sava istaba. Var jau būt, ka ciemiņus es neaicinu, bet pašai jau ar var sanākt aizrīties ar putekļu kārtu, kas te sakrājusies.
Rītdien.. es gribu aliņu.

Mans pensionārs-kompis gatavojas mirt. :(( Es jūtu to arvien tuvāk ar katru shut-down reizi.
Mans mīļumiņš.... *šņuk*

Ja kādreiz ir jāgaida centrā kāds cilvēks - Valters un Rapa ir lieliska vieta, kur nosist laiku.
Gaidot Mošķi paspēju izlasīt pus grāmatu.. Žēl, ka otru pusi lasīšu tad, kad būs vēl kāds jāgaida. :D
Piezīme sev: 55.lpp

Es laikam nekad neesmu īsti daudz turējusi alkoholu, bet nu jau tas paliek smieklīgi. :S
Cik maz vajag, lai reibtu..psc.. :(

Pēc darba galva kūpēja kā nosvilusi. Man bija jāatprasa tikai vēl viens DNLs, lai šī mēneša norma būtu izpildīta. Beigu beigās, sanāca, ka atprasīju kādus 6us un izpildīju vēl papildus mēneša normu vienā dienā. xD Atkal būšu rekordistos.
Vēl jāatrod laiks izdarīt sapulcē uzdotās lietas, bet.. tāds slinkums pieķerties. Un vēl parād-posti jāiedzen, bet arī to darīt slinkums.

Pēc darba satiku Annu un nu smaržoju pēc bēbja. īstenība, bēbji smuki smaržo. :D

Agrāk kaut kā izdevās izbaudīt un izgaršot daudz vairāk notiekošā. Tagad kaut kā.. it kā baudi, bet tai pat laikā - nepiegriez vērību. Kkā vienaldzīgi. Pat pārāk.

Rudens laikam ir laiks, kad visiem uznāk vēlme apčubināties un tikt apčubinātiem, jo.. cik es tā konstatēju - nepārtraukti kāds atnāk tāpat vien apķert, samīļot, pabakstīt vai kā savādāk. Iepriekšējos rudeņus es to tā neizjutu. Bet var jau gadīties, ka es par daudz pēdējā laikā noveļu uz rudeni.

Es varētu atkal uzrakstīt par to, ka darbā šodien gāja labi. Izglābu vakara maiņu no katastrofas kuhņā un tādā garā, bet.. tas atkal būtu atkārtojums un nekas interesants.
Es varētu uzrakstīt par to, ka pirms pāris dienām man bija jauka vakara pasēdēšana ar Neilu pie alus kausa, ieslīgstot sarunās par visdažādākajām huiņām, un, jā, bija jauki.. bet.. tas atkal nebūtu nekas diži interesants, jo patiesībā jau pie nez kādām atziņām nenonācu un pēc nedēļas jau būšu pavisam aizmirsusi to, kas notika tai dienā..
Vēl es varētu uzrakstīt par to, ka šodien biju Humanā un sapirkos tik daudz visādas lupatas, ka jāsāk domāt, ka skapi jāiegādājas lielāku.. bet.. well, es laikam neesmu tas cilvēks, kas tik smagi tīksmo par drēbēm, lai par tām runātu.

Vispār laikam visa izdoma, entuziasms, optimisms un pozitīvisms ir nez kur izčābējis rudens vējos. Un kāds gudrs cilvēks ir teicis, ka, ja tev nav sakāms nekas pozitīvs - labāk nerunā nemaz. Nu, jā, kaut kā tā, tāpēc.. es laikam klusēšu. Jau atkal.

Lielāko dienas daļu pat darbs vairs nespēj uzlabot omu.
Bāc, rudens nomāktība skārusi arī mani. Ceru, ka drīz aizslīdēs garām un būs atkal mierīgi un labi.

Īstajos kontos ir jāielogojas PIRMS sāc rakstīt postu!

Enija grib savu dzīvokli vai negrib?
Cena ir laba, iespēja solīda. Vajadzētu nedaudz remontu un mazliet nopietnāk par to padomāt, jā.
Hmmm, man šī doma reizē patīk un biedēt. Es taču vēl neesmu tik liela, khem?! :D

Bija ieplānota savādāka diena, bet kā jau gadās - sanāca savādāk.
Manuprāt, gan ne par kripatiņu sliktāk. Bija mierīgi, mīļi, garšīgi un čillīgi...

Es gan jūtos mazliet slikti par Edzi.. Ceru, ka nākamajā gadā viņš ar mani sāks runāt. Shit happens. All the time. Sorry, pal'!

Well, that's it. Man gribas atvaļinājumu. No tiesas gribas!

Pāris dienas atpakaļ biju parunāties ar Paeglīti. Izrādās, ka esmu vienīgā no klases, kas neaizgāja mācities. Fuck to be me. xD Kaut dēļ šī iemesla es laikam īsti negaidu salidojumus xD

Mēneša beigas izskatās pavisam haļavīgas. Tik daudz brīvdienu sagrūztas, ka jāsāk domāt ko un kad darīt. Rīt laikam beidzot mazgāšu logus, kamēr vēl nav pavisam auksts palicis. Un tad vajadzētu kādā dienā dabūt kādu kompanjonu un iet pameklēt dīvānu. Hmm, mūsdienās dīvāni ir dārgi? xD

Pirmo minūti es pat nesaprotu kā jātur tas kustonītis rokās, bet.. jel, man pat iepatikās tā sajūta.. :D
Laikam Enija tomēr sāk pieņemt iespēju, ka viņai pašai bērni kādreiz būs. Nu, kaut kad vēlāk. Nu, varbūt. xD

Četrās dienās izpildīju savu mēneša normu darbā. nu var padomāt par `to do` listi arī ārpusdarba sienām.

* Aiziet uz banku pēc kartes
* Nomazgāt mājai 3s logus
* Nopirkt zābjus, lai var valkāt svārkus :D
* Atrast ĪSTO telefonu un nopirkt
* Atrast ĪSTO dīvānu un nopirkt
* Izvērtēt +/- par labu jauna datora iegādei

Jā, pagaidām pietiks.

Vakardien bija mana pirmā apmācība, kura aizritēja ļoti tekoši un bez problēmām. Ja tā padomā, es laikam tomēr savu darbu izdarīju uz 99%. Varbūt pat nedaudz vairāk. Patīkami, ka sanāk un viss ir kārtībā, jā.

Pēc darba Vitālijs atbrauca mani savākt un.. nu, jā, tad arī sākās dzīve. Es tik sen nebiju jutusies tik.. brīvi un bezrūpīgi. Aizmirst darbu un pārējo, to, ka pulkstenis tikšķ uz priekšu. Vienkārši būt tur un baudīt mirkli, noskaņu. Atrasties viņa studijā, klausīties kā viņš spēlē, klausīties viņa ierakstus, sūkt aliņu, smēķēt un.. atveldzēties.
Tas nekas, ka tas ir pagrabs, kur neona gaismas saliktas gar sienām un priekštelpā gaiss ir mitrs un putekļains. Un tas nekas, ka tualetei nav durvju. Tur ir forši. Tur ir tā, kā es arī gribu - cita pasaule, kuru tu sajūti jau tajā pašā mirklī, kad ienāc. Un tur ir mūzika. Dzīva, dzīva mūzika un Vitālijs, ar kuru var runāt par jebko. Tiešām jebko.

Pēc tam jau bija Elīna un Franči, atšķaidītais Dzintara alus un pārsteidzoši daudz cilvēku priekš otrdienas vakara/nakts. Bija jau jauki. Varbūt mazliet par skaļu un varbūt mazliet traucēja tie divi tipiņi, kuriem ārkārtīgi ar mani vajadzēja runāt krieviski. Bet nē.. bija labi.
Pārmaiņas pēc, šoreiz pēc zaļā nav angīnas un nekas neliecina par to, ka būs. Tas bija dīvains vakars ar daudz sīkumiem, kas.. nu, jā, paliks atmiņā uz kādu laiku. Un, jā, miegs pēc tam bija neaprakstāmi salds.
Un šodien man ir brīvdiena.