Es varētu atkal uzrakstīt par to, ka darbā šodien gāja labi. Izglābu vakara maiņu no katastrofas kuhņā un tādā garā, bet.. tas atkal būtu atkārtojums un nekas interesants.
Es varētu uzrakstīt par to, ka pirms pāris dienām man bija jauka vakara pasēdēšana ar Neilu pie alus kausa, ieslīgstot sarunās par visdažādākajām huiņām, un, jā, bija jauki.. bet.. tas atkal nebūtu nekas diži interesants, jo patiesībā jau pie nez kādām atziņām nenonācu un pēc nedēļas jau būšu pavisam aizmirsusi to, kas notika tai dienā..
Vēl es varētu uzrakstīt par to, ka šodien biju Humanā un sapirkos tik daudz visādas lupatas, ka jāsāk domāt, ka skapi jāiegādājas lielāku.. bet.. well, es laikam neesmu tas cilvēks, kas tik smagi tīksmo par drēbēm, lai par tām runātu.

Vispār laikam visa izdoma, entuziasms, optimisms un pozitīvisms ir nez kur izčābējis rudens vējos. Un kāds gudrs cilvēks ir teicis, ka, ja tev nav sakāms nekas pozitīvs - labāk nerunā nemaz. Nu, jā, kaut kā tā, tāpēc.. es laikam klusēšu. Jau atkal.